Skip to Content

Montesori

Montesori pedagoģija

             Montesori pedagoģija – visā pasaulē jau apmēram 100 gadus atzīta pedagoģijas metode – Itālijas ārstes un pedagoģes Marijas Montesori izstrādāta veseliem bērniem. Metode apmācībai domāta no apmēram 2 gadu vecuma, bet patiesībā bērns tai ir gatavs jau no dzimšanas (gatavs konkrētai attieksmei pret sevi). Latvijā Montesori apmācība vairāk pārstāvēta mācību kabinetu veidā, bērnudārzos vai integrēta standarta programmā pieejama jau gandrīz 20 gadus, arvien notiek jaunu Montesori skolotāju apmācība. Pasaules pieredzē – arī Montesori skolas. 

 Metodes realizēšanai nepieciešami-

 -speciāls didaktiskais materiāls,

 -sagatavota vide,

 -apmācīts pedagogs.

             Marija Montesori savu bērnu apmācības metodi izveidoja, vērojot bērnus to nodarbībās, pētot bērnu sensitīvos attīstības periodus, izmantojot savas zināšanas medicīnā, psihiatrijā. Izcilā ārste un pedagoģe ievēroja bērnu dabisko vēlmi nepārtraukti attīstīties, apgūt jaunas prasmes, vēlmi darboties mērķtiecīgi…un – būt disciplinētiem, uzturēties sakārtotā vidē! Šajā metodē tiek respektēta bērnu īpatnība kādu uzdevumu veikt neskaitāmas reizes, kamēr pilnībā apgūta jaunā prasme, kā arī tas, ka bērnu attīstību un sadzīviskas iemaņas, komunikāciju attīsta dažādu vecumu bērnu apvienošana vienā grupiņā. Bērniem tiek atļauts pašiem izvēlēties izpildāmos uzdevumus, savu attīstības tempu, tiek respektēts bērns kā personība. Darbošanās devīze – „Palīdzi man to izdarīt pašam!” Caur kārtību, bez kuras nav iedomājama kvalitatīva darbošanās, ārste ved bērnu pie brīvības (bērns pats izvēlas, kuru vingrinājumu viņš vēlas veikt un, cik ilgi to vēlas darīt).
 

Jaunākie raksti šajā sadaļā:

Sajūtu materiāls

(šis rakstiņš ir paskaidrojošs papildinājums rakstam Montesori pedagoģija)

Sajūtu materiāls – tas ir materiāls, kas palīdz bērnam aptvert priekšmetu konkrētās īpašības caur savām sajūtām. Materiāls attīsta un skolo bērna sajūtu orgānus, bet tie savukārt attīsta bērna inteliģenci, bērns iziet cauri abstrahēšanās fāzei, viņa garīgo tēlu pasaule kļūst skaidra. Šajā materiālā ir iekļauta kļūdu kontrole – materiāls neļauj nepareizi darboties, pie pareizo pāru meklēšanas (piem. dzirdei) ir iespējama vienādas krāsas punktu kontrole. Ar sajūtu materiāla palīdzību var agrīni diagnosticēt noteiktas sajūtu problēmas – piem. krāsu redzes traucējumus. Sajūtu materiālam izšķir noteiktas grupas – redzes, taustes, svara sajūtas, temperatūras sajūtas, dzirdes, ožas, garšas attīstīšanai , kā arī integrētais materiāls – vairāku sajūtu orgānu attīstīšanai. Sajūtu materiāla grupā ietilpst arī spēles, kas domātas brīdim, kad bērns izsmēlis savas idejas darbā ar materiālu, bet pedagogs vēlas pagarināt šīs darbības periodu (piemēram – attālumu un rindu veidošanas spēles u.c.)

Valodas materiāls

(šis rakstiņš ir paskaidrojošs papildinājums rakstam Montesori pedagoģija)

Valodas materiāls – tas aptver konkrētu sagatavotu vidi runāšanas, lasīšanas, rakstīšanas attīstībai. Valodas apguvē Marija Montesori izšķir 3 pakāpju apmācību – runāšana (2,5-3,5 gadi), rakstīšana (3,5-4,5 gadi), lasīšana (4,5-5,5gadi), kā arī uzskata, ka rakstīšanu bērnam jāapgūst pirms lasīšanas, jo rakstīšana ir mehāniskas process, bet lasīšana – abstrakts. Rakstot bērns izsaka pats savas domas, bet lasot viņam ir jāspēj uztvert otra domas!!! Vārdu krājuma paplašināšanai Marija Montesori ieviesa kartiņu materiālu, uzskatot, ka attēls ir abstraktāks nekā priekšmets, bet tomēr konkrētāks, nekā vārds.

Matemātikas materiāls

(šis rakstiņš ir paskaidrojošs papildinājums rakstam Montesori pedagoģija)

Matemātikas materiāls – Marija Montesori uzskatīja, ka bērnam jau no dzimšanas piemīt matemātika domāšana, kas vēlāk mudina bērnu pētīt lietas, un tam piemīt *spēja pētīt apkārtni, abstrahēt,*spēja analizēt situācijas, lietu kopsakarības, *spēja iztēloties, *spēja novērtēt, salīdzināt, *spēja spriest un argumentēt....Matemātika daudziem, viņasprāt, šķiet sarežģīta pieaugušo psiholoģisko aizpriedumu dēļ. Radot pareizu vidi matemātikas izprašanai un apguvei, dodot pareizi sagatavotu matemātikas materiālu, bērns ļoti viegli iemācās saprast un pārvaldīt lielus skaitļus, darbības ar tiem. Viegli veidojas matemātiskie priekšstati, loģiska un skaidra domāšana. Darbā ar matemātikas materiālu, bērns tiek iepazīstināts ar matemātikas jēdzieniem – kvantitāti (skaits, ne skaitlis), - simboliem (cipari), - kvantitātes un simbolu saistīšanu utt.

Praktiskās dzīves materiāls

 (šis rakstiņš ir paskaidrojošs papildinājums rakstam Montesori pedagoģija)

  Praktiskās dzīves materiāls – tas ir materiāls, ar kura palīdzību veidot praktiskās dzīves iemaņas, kas raksturīgas ikdienas darbībām. Bērns vēro pieaugušo dzīvi un vēlas to atdarināt, un šis materiāls ir pielāgots, lai bērns varētu to darīt – piemēram – noslaucīt vai nomazgāt galda virsmu, notīrīt apavus, darboties ar dažādām apģērbu aizdarēm (pogām , rāvējslēdzi, āķīšiem – uz speciāliem aizdares rāmjiem) utt. Šie vingrinājumi veicina bērna kustību koordināciju, patstāvīgu darbošanos, koncentrēšanās spēju, audzina gribu paveikt darbiņu līdz galam, dod apziņu par savu varēšanu...Marija Montesori uzskatīja, ka bērna darbs atšķiras no pieaugušā darba ar to, ka bērns to neveic, lai sasniegtu ārēju mērķi, bet bērna mērķis ir pati darbošanās, kas ir bērna iekšējā dziņa. Tāpat uzslava bērnam nav tik svarīga, kā apziņa ka bērns pats spēj darbiņu paveikt!

Marija Montesori

 (šis rakstiņš ir paskaidrojošs papildinājums rakstam Montesori pedagoģija)

Marija Montesori – piedzimusi Itālijā, 1870.gada 31.augustā, izglītotu vecāku ģimenē, kuri viņai nodrošināja iespēju augt pašpārliecinātai, izglītoties un veidot savu karjeru. Viņa bija pirmā sieviete Itālijā, kura studēja medicīnu, iegūstot doktora grādu psihiatrijā. Pētot garīgi slimus bērnus, vērojot viņu uzvedību, viņa sāka interesēties par tā laika pedagogu darbiem, īpaši Larija Segēna, kurš uzskatīja, ka garīgi traucējumi bieži vien ir pedagoģiska, nevis medicīniska problēma. Marijai Montesori piemita īpaša spēja novērot bērnus un analizēt to attīstību. Uz savu novērojumu bāzes viņa izveidoja savu īpašu apmācības sistēmu un atvēra skolu, kurā pati bija direktore. Šī skola bija iekārtota kā mācību klīnika. Apmācību darba rezultātā slimie bērni eksāmenus nokārtoja tikpat labi, kā veselie bērni. Marija Montesori bija atradusi īpašu pedagoģisku metodiku darbam ar bērniem, kuru savas dzīves laikā viņa nemitīgi pilnveidoja, izstrādājot speciālu programmu jau nevis slimiem, bet veseliem bērniem. 1907.gadā tika dibināta ‘’Bērnu māja’’ strādnieku bērniem Romas San Lorenco kvartālā. Šādas mājas drīz sāka veidoties arī citur, bet pati Marija Montesori aktīvi sāka apmācīt šajā metodikā citus pedagogus, kļūstot par starptautiskas pedagoģiskas sistēmas aizsācēju, vadot apmācību kursus Indijā, Anglijā, Dānijā u.c. Marija Montesori ir sarakstījusi vairākas grāmatas, kuras jau līdz Otrajam Pasaules karam bija tulkotas 14 valodās. Marija Montesori mira 1952.g., netālu no Amsterdamas, kur vadīja savus pēdējos mūža gadus.

Rakstīšanas, lasīšanas, matemātikas apguve

(šis rakstiņš ir paskaidrojošs papildinājums rakstam Montesori pedagoģija)

-rakstīšanas, lasīšanas, matemātikas apguve
notiek tādā ātrumā un vieglumā, kādā bērns spēj uztvert pasaules lietas + kā viņš pats prot organizēt savu darbu, kā arī – cik attīstīta ir, piemēram, bērna roka. Ja bērns caur izpildītajiem Montesori uzdevumiem ir trenējis ne tikai savas maņas, bet arī rociņu, tās plastisku kustību (piemēram, praktiskās dzīves uzdevumos ar mazgāšanu), tad bērnam labāk veicas, piemēram, rakstīšanas apgūšanā. Interesanti, Marija Montesori uzskatīja, ka bērnam vispirms ir jāmāca rakstīt, un tikai tad lasīt, jo lasot viņam jāsaprot kāda cita domas, bet rakstot bērns uzraksta savējās. Tāpat – bērnam vieglāk ir sākt rakstīšanu nevis ar drukātajiem burtiem, kur jānovelk taina līņija, bet gan ar rakstītajiem. Darbojoties ar interesanto Montesori matemātikas materiālu, bērns caur tausti un redzi uztver un saprot daudzuma nozīmi, un tas atvieglo izpratni par lieliem skaitļiem, kas citādi bērniem ir uztverami grūti.

Vingrinājumi

(šis rakstiņš ir paskaidrojošs papildinājums rakstam Montesori pedagoģija)

-vingrinājumi, kurus bērni izpilda, tiek saukti arī par darbiņiem. Katrā no mācību materiālu grupām ir noteikti vingrinājumi, kurus bērni var izpildīt pēc savas vēlmes, izpildot gan pamatuzdevumu, gan variācijas – piemēram, - „Rozā tornis”– sastāv no 10 klucīšiem, kas piramīdas veidā pēc lieluma ir pamatuzdevumā liekami viens uz otra, bet šim uzdevumam ir ari variācija – torni var salikt arī horizontāli – uz grīdas, tāpat ievērojot klucīšu lieluma secību.

Kārtība un disciplīna

(šis rakstiņš ir paskaidrojošs papildinājums rakstam Montesori pedagoģija)

-caur kārtību un disciplīnu uz brīvību - Montesori uzskata, ka bērns, kurš pieradis, ievērojot kārtību, strādāt ar noteiktiem materiāliem, pēc katra darbiņa nolikt aiz sevis visu vietā, pagaidīt, ja viņa gribētais mācību materiāls patreiz ir aizņemts, netraucēt citiem bērniem strādāt, tāds bērns "iet uz brīvību"- viņš pats regulē savu darbošanos – ir brīvs savās izpausmēs un jūtās.

Darīt pašam

(šis rakstiņš ir paskaidrojošs papildinājums rakstam Montesori pedagoģija)

-Palīdzi man to izdarīt pašam! - to varētu uzskatīt par Montesori pedagoģijas devīzi. Katrs bērniņš lepojas, ja ir ko paveicis pats, savas varēšanas apzināšanās ceļ bērna pašapziņu un vairo ticību saviem spēkiem, kas tik nepieciešama, lai cilvēks dzīvē izaugtu tāds, kurš spēj pastāvēt par saviem mērķiem un sasniegt tos.
Lai šo devīzi īstenotu, sevišķi vērīgam un uzmanīgam, zinošam ir jābūt pedagogam, vedinot bērnu strādāt un varēt pašam!

Temps

(šis rakstiņš ir paskaidrojošs papildinājums rakstam Montesori pedagoģija)

-temps, kādā bērns strādā ar materiālu, katram ir atšķirīgs un tāpēc arī ļoti lēnu bērnu nedrīkst steidzināt, jāatļauj materiāls izpētīt, aptaustīt, izjust. Protams, no pedagoga tas prasa pacietību – neiejaukties bērna darbībā....