Skip to Content

Pamati

Senie, esošie un topošie izglītības pamati

Pamati - apkopojošais raksts, kas šeit būs, vēl tikai top... Pagaidām vari iepazīties ar  primsdzimšanas, Montesori un Ščetiņina sākuma rakstiem (izvēlnē kreisajā malā). Sekos papildinājumi, labojumi un apakštemati šiem jau esošajiem tematiem, kā arī jauni. Pie šīm un citām tēmām strādā brīvprātīgas darba grupiņas un arī Tu vari būt starp viņiem, ja Tev ir kas visiem pasakāms.

Jaunākie ieraksti šajā sadaļā:

Jānis Martinsons

18. Februāris, 2010
Jānis Martinsons dzimis 1912. gada 7. jūlijā Madonas apriņķī, Kārtenes pagastā, kur viņa tēvs bija pamatskolas pārzinis. 1931. gada Martinsons beidzis Rīgas skolotāju institūtu. Pēc tam strādājis par skolotāju Rīgā. 1942. gada beidzis Latvijas Universitātes Tiesību zinātņu fakultāti. Pēc tam strādājis Jelgavas apgabaltiesā par tiesamatu kandidātu. 1943. gadā ieguvis maģistra grādu juridiskajās zinātnēs. 1944. gadā emigrējis uz Vāciju, 1949. gadā uz Austrāliju. Martinsons sarakstījis 27 grāmatas, no kurām ievērojamākas ir skolu, tiesību, valstu, baznīcu un filozofijas reformu projekti. Reformu projektos uzsvērta nepieciešamība ievērot Kristus mācību, lai rastos Dieva valsts, kas aizstātu esošās valstis. Šādus piecus svarīgus reformu projektus nav sarakstījis neviens cits.
Lasīt tālāk...

Jānis Martinsons. Gudrības skola (1961)

18. Februāris, 2010
Skolas tagad to apmeklētājiem galvenā kārtā māca dažādas zināšanas, tāpēc tās var dēvēt par zināšanu skolām. Šīs zināšanas pa lielākajai daļai skolu audzēkņiem neinteresē. To, ko skolēni vēlētos dzirdēt, tiem nemāca. Zināšanu iegaumēšana skolās ir nepatīkama ne tikai audzēkņiem ar vāju atmiņu un zemām prāta spējām, bet arī tiem, kas ir apdāvināti, jo neinteresanto ar prieku nemācās neviens. Ja skolu audzēkņi un skolotāji būtu atklāti un vaļsirdīgi, tad audzēkņi atzītos, ka viņiem nepatīk mācīties to, ko no tiem prasa skolas, un skolotāji apliecinātu, ka viņiem tāpat nepatīk mācīt to, kas skolu programmās paredzēts. Žurnāliste D. Tomsone atklāti pasaka, ka ASV skolās matemātiku, fiziku un ķīmiju vienādi ienīst kā skolotāji, tā bērni. – Skolotāji bez sevišķas patikas atkārto programmā paredzēto un audzēkņi tāpat, garlaikodamies un ar nepatiku mocīdamies, ir spiesti visu noklausīties un atcerēties. Visa skolu saime jūt, ka kaut kas nav kārtība, bet neviens ir nedomā pat izteikt savus uzskatus, kur nu vēl kaut ko darīt....
Lasīt tālāk...

Jāņa Martinsona sarakstītās grāmatas

18. Februāris, 2010
1. Diktāti. [1936] 2. Gudrības ceļš. [1960] 3. Gudrības skola [1961] 8. Vecās derības mācība nav pieņemama kristiešiem. [1965] 9. Indivīdu brīvība un valsts. [ 1967] 10. Christ’s Catechism. [1968] 11. Gudrības latviešu tautas dziesmās [1968] 21. The Slavervy of Soldiers, valstu reformu projekta IV daļa. [1990] 25. Meklētāja ceļš, dzīvesstāsts. [1995]
Lasīt tālāk...

Antroposofija

16. Februāris, 2010
Jūlija Dobrovoļska
ANTROPOSOFIJA ir garazinātne, tās saturs ir mūsu pasaules rašanās un attīstības likumsakarības, to veidojošo būtņu un spēku loma un savstarpējas attiecības mūsu kosmosa idejas ietvaros. Tā aplūko cilvēku kā mikrokosmosu un ļauj viņam, izzinot sevi, iepazīt pasauli un, izzinot pasauli, saprast pašam sevi.
Jūlija Dobrovoļska
Lasīt tālāk...

Rūdolfa Šteinera antropozofiskie un pedagoģiskie uzskati

16. Februāris, 2010
Rūdolfs Šteiners dzimis 1861. gadā Austrijā. Viņš studējis humanitārās zinātnes Vīnē, vēlāk rediģējis Gētes zinātnisko rakstu pirmizdevumu. 1897. gadā, pārcēlies uz Berlīni, viņš sāk darboties strādnieku izglītības biedrībā un lasīt lekcijas teozofijas biedrības ietvaros. 1913. gadā R. Šteiners, nodibinājis Atropozofijas biedrību, radot pamatus daudzām ievirzēm kulturālajā, sabiedriskajā un zinātniskajā domāšanā. Viņa darba kodols bija jauna izpratne par cilvēka būtību un attieksme pret radošo aktivitāti. Sava mūža pēdējos četrpadsmit gadus R. Šteiners pavadījis Austrijā, Šveicē, Vācijā un Holandē ar daudziem priekšlasījumiem dažādās zinātnēs – mākslā, pedagoģijā, teoloģijā, dabaszinātnēs, socioloģijā, medicīnā, tautsaimniecībā – un kļuva plaši pazīstams. Viņa kopotie raksti sastāv no vairāk nekā 350 sējumiem. Pēdējos 10 lekciju ciklus par antropozofiskās pedagoģijas uzskatu būtību R. Šteiners nolasīja Holandē 1924. gadā. Par pedagoģiskā aspektā nozīmīgāko daudzi pedagogi uzskata viņa kustību mākslu (eurhythmie) un darbību brīvajā valdorfskolā, kuru viņš dibināja 1919. gadā.  Rakstu sagatavoja Zaiga Kazaka un Jana Poperečņuka.
Lasīt tālāk...

Sauļotās dzīves

12. Februāris, 2010
Ilze Šulte
Ziemas nakts. Pilnmēness apspīd apsnigušu ziemas mežu. Klusums. Koku ēnas savādi izgaismo balto sniegu, padarot to sudrabainu. Mirdz sniegpārsliņas. Viegli šūpojas koku un krūmu zari. Kaut kur nokrīt sniega pika. ... Es to visu redzu un eju kā apburta par tādu dāvanu. Tā ir burvība, kas ieplūst dvēselē. "Caur sidraba birzi gāju, Ne zariņa nenolauzu, Būt zariņu nolauzusi, Tad staigātu sidrabota." Tā saka tautasdziesma. Dvēsele iemirdzas un mana iekšējā Pasaule kļūst pa kādu Saules daļu bagātāka. Tieši par Saules , jo tas viss ir mūsu iekšējā Pa- Saulē. Tur veidojas Lielā gaismas krātuve, kur glabājas mana gaisma: ar kuru dalīties, kuru dāvāt. Uz to iedarbojas arī savādi likumi: jo es vairāk dalos un dāvāju, jo gaisma vairojas gan manī, gan pa-saulē. Ir divas Pa- Saules. Iekšējā un ārējā. Tā kā tās tiek apzīmētas ar vienu vārdu, tiek akcentēta tā savstarpējā saistība starp abām šīm SAULĒM. Mūsu iekšējā pasaule veido mūsu ārējo pasauli un nevis otrādi. "Iekšējā dzīve veido ārējo, kā koka sula veido mizu un lapas", teicis Rainis. Nevar miza vai lapas izveidot koku.... "Visi man labi bija, ja es pati laba biju.." Tā saka tautas dziesma. Raksta autore: Ilze Šulte.
1 komentāri | Lasīt tālāk...

Kas ir Humānā Pedagoģija?

12. Februāris, 2010
       Bērns piedzimst. Mēs viņu ēdinām, mazgājam, kopjam. Mēs rūpējamies par ķermeni, bet aizmirstam viņa garu. Viens no humānās pedagoģijas stūrakmeņiem ir atziņa, ka cilvēks ir garīga, dvēseliska būtne, ne tikai miesa vien. Pedagoģijas klasiķis Konstantins Ušinskis raksta: „Ar humāno izglītību jāsaprot cilvēka gara attīstība vispār un ne tikai formālā izglītība.” Kāds ir mūsu ceļš, lai rūpes kļūtu patiesas? Tas ir garīgums.
Lasīt tālāk...

Mana pieredze Ščetiņina skolā

10. Februāris, 2010
Man nekad agrāk nenācās mācīties visu ar apziņu, ka pēc tam tas būs jāiemāca, jāizskaidro otram cilvēkam. Šī apziņa liek pilnīgi citādi attiekties pret apgūstamo vielu. Ir atbildības sajūta un lielāka uzmanība uz veicamo darbu. Ščetiņina skolā visa, arī sarežģītā viela skaidrota saistībā ar lietām un procesiem, kas notiek ikdienā, dabā. Viss saistīts sistēmā, nav sausas teorijas. Rezultātā es šeit mācoties priekš sevis neieguvu tik daudz zināšanu par fiziku, kā par dzīvi, procesu. Tur māca pastāvīgi domāt un vadīt.
3 komentāri | Lasīt tālāk...

Pirmsieņemšanas, prenatālā un jaundzimušo audzināšana

2. Februāris, 2010
    Maza, balta dvēselīte atnāk uz šo brīnumaino pasauli, nesdama sevī mīlestību un vēlmi radīt. Kā ļaut šai radīšanai notikt, nodrošinot piemērotus apstākļus jaunās dvēseles atnākšanai? Kā sagatavot harmonisku vidi, kurā bērns augtu saskaņā ar dvēseles vēlmēm, nevis tiktu sāpīgas pieredzes ierobežots? Šie jautājumi ir aktuāli daudziem topošajiem vecākiem.
8 komentāri | Lasīt tālāk...

Mihaila Ščetiņina skola jeb Krievijas tautas skola

2. Februāris, 2010
   „Visai izzinošajai darbībai jābūt organizētai tā, lai bērns nevis gatavotos dzīvot, bet dzīvotu. Tāpat kā plaušas negatavojas elpot- tās elpo. Bērnus nevajag gatavot dzīvei, viņiem vajag dzīvot šeit un tagad. Iedzimtā, tautas atmiņa mūsos satur pašas sakārtotākās un pilnīgākās ziņas par dažādiem veidiem kā dzīvot šajā pasaulē, kurā nav nekādu ierobežojumu. Tāpēc vienīgais, kā mēs varam bērnam palīdzēt- mēs palīdzam viņam realizēt sevi, ar visu viņa bezgalību šajā esošajā brīdī, palīdzam atrast piemērotu valodu un iespējas, kā šo bezrobežību, savu kosmiskumu izpaust šodienā, kā arī mūžībā.”                                                                                                                                         M. Ščetiņins
2 komentāri | Lasīt tālāk...