Skip to Content

Esi, kas tu esi

  Esi, kas tu esi - skan jau labi, bet cik reāli to īstenot? Pirmkārt jau saprast, atrast un pēc tam vēl arī būt. Faktiski tur, varbūt, nemaz nepastāv nekāds - pēc tam, jo viss notiek vienlaikus - tagad. Un būt tagad varētu būt grūtāk, kā pagātnes nospiedumā - domās, atmiņās, uzskatos. Bet, iespējams - tieši vieglāk - tādā gaišā iekšējā saskaņā... Vai tas nozīmē - mainīties visu laiku, vai gluži otrādi - atrast kaut kādu patstāvīgo būtību un palikt tajā?

  Šķiet, ka tomēr viss atrodas nemitīgā kustībā līdz pārskatāmā ārējā un iekšējā Visuma robežai. Apstāšanās varētu būt vienīgi kā pārejas, "nāves" punkts, mainoties no augšup kāpiena - lejup ripojienā, no lidojuma - kritienā, no saritināšanās uz atritināšanos, no saraušanās uz izplešanos. Bet, neatkarīgi no šīm objektīvām vai subjektīvām sevis apzināšanās izmaiņām, vienmēr taču paliek kāda centrālā ass vai vismaz skatu punkts, no kura to novērot, un aiz tā jau vēl arī vērotājs... Nemainīgs? Ja nu mūsos katrā būtu Vienotā, Pilnīgā, Absolūta visuredzošā acs, vai Viņš varētu, esot savā pilnībā, tomēr arī mainīties no iegūtās pieredzes? Vai visa iespējamā pieredze Viņā jau ir, jeb viss notiekošais tomēr nespēj neko mainīt, jo tas taču ir Absolūts un Pilnība? Nu, ar prātu tas jau, tā liekas, nav aptverams...

  Bet ikdienā, gribi vai ne, rodas visādas "nobīdes" no tā, kā jūties - un kā izpaudies dzīvē, vai no tā, kas (kāds) gribētu būt - un kas ir sanācis, utml.  jeb, kā tautā saka - gribēju, kā labāk, sanāca, kā vienmēr. Kurš tad esmu īstāks "es" - tas, kurš gribēja labāk, vai kurš sanāca? Ar kuru identificēties? Vai te vajadzīga kāda izmaiņa no viena uz otru? Bet tad jau ir arī vēl trešais, kurš vēro tos abus... varbūt tas ir īstais? Ne atrast, ne saprast... bet katrā gadījumā, ieskatoties sevī var atrast daudzus slāņus, kā nogulumus, filtrus, kuri katrs dzīvi parāda citādā gaismā. Vai būt pašam - nozīmē atbrīvoties no visiem tiem? Vai kaut kā pārvērtēt, jo tā visa tomēr ir sūri grūti iegūta pieredze?

  Parasti jau visiem bail paskatīties dziļāk sevī un ieraudzīt sevi patiesākā gaismā. Tur var atrast daudz līdz galam nepadarīta, nepateikta, neizjusta, nesaprasta, un tā arī atstāta, samesta nekārtīgā čupā. Beigu beigās tur ir arī daudz baiļu, kuras likušas aizvien biežāk apstāties un izveidot aizsardzības sistēmu, kuru bieži prezentējam kā savas vērtības, uzskatus, nu vispār pasniedzam, kā savu Es. Bet faktiski tas jau ir sava veida stingums vai ieritināšanās savā čaulā, jo apstāšanās taču diez vai pastāv. Dīvaini tā rīkoties priekš varenā Homo Sapiens - Saprātīgā cilvēka, pat gliemeži taču aug, atritinoties ar visu savu čaulu. Var jau būt, ka tieši prāts arī izspēlē ar mums šo nelāgo joku. Iespējams, ka īstenais "es pats" esmu atrokams aiz visa tā.

  Nu tad atrotu piedurknes un roku. Redzu, ka daudzi te piemetuši klāt vēl arī savas drazas - pamācoši teksti, reklāmas bukleti, viltus emocijas, politiskā propoganda un visāda citāda smadzeņu skalošana. Kad izvelku visus pret manu gribu saspraustos batonus no ausīm (cerams, ka visus - lai gan redzu nākam jau nākošos spraudējus) un esmu aizgaiņājis atrunas, kas tiecas meklēt visādus vainiekus aiz mana žodziņa un zīmēt ļaunus ienaidnieku tēlus, tad atklājas, ka īstais "korķis" laikam tomēr visā visumā paša sastrādāts - kaut kur tā kā sirds rajonā iesprūdis. Noprotu, ka vajaga daudz intensīvas mīlestības, lai to visu sakoptu, pārveidotu atkausētu, daudz drosmes, lai pārkāptu ierakumiem un atstātu tik labi izveidoto nocietinājumu līniju.

  Kaut kā intuitīvi gan apzinos, ka šie - nu jau apjaustie uzdevumi ir kā iespēja izpaust, pielietot vēl neatklātu potenciālu kaut kur dziļāk aiz sirds. Zem dzīves pieredzes uzveltā akmens tur jūtu mutuļojam drosmes un mīlestības avotu, tiecoties izplūst pasaulē un radīt savu - jaunāku, dzīvāku, gaišāku, neviltotu un tīru. Kā tāds atomreaktors, kuram problēmas kalpo par kurināmo, lai iedegtos vēl karstāk. Iemetu šo to, bez kā nu jau gribētu iztikt, varētu teikt - daļu dzīves balasta, kurš turēts iegrimes kontrolei, bet nu jau sāk smagi vilkt uz leju. Patiesi, kļūst vieglāk, kuģis lido virs vilņiem, parādās jauna apņēmības vilkme, uzņēmības vektors - skatos, uz komandtiltiņa stāvēdams, jau pēc kāda lielāka viļņa, kuru pārvarēt.
  Un atkal piestāj tas pats jautājums, kā ūdensmeitenes dzīļudziesmas reibinošais valdzinājums. Mūžības mierīgu pulsu sajūtu tajā un rāma vēsts atmost apziņā... esi, kas tu esi...  Sāļas šļakatas sejā met Jūras bezgalība, domu pabērnus gādīgi paņemošā. Augstu virs tās Diženā Saule - sniedz savu ceļastaru tai - savai māsai, kura rada jaunu pasauli manī... tevī

Komentāri

Paldies! Daudz jau visādas

Paldies!

Daudz jau visādas domas un sajūtas nāca, kamēr lasīju, tomēr izvēlējos nekomentēt, jo tad viss pārvēršas mentālajā diskusijā.. labāk jau atstāt kā ir..  
kā ieraugot pa ceļam puķes - ieelpot sevī uzreiz visu smaržas buķeti, nešķirojot, nemēģinot atrast pazīstamas sastāvdaļas, lai nosaukt, ielikt "plauktiņos" ..  uztvert pasauli veselu, nedalītu..

Pievienot jaunu komentāru

  • Mājas lapu adreses un e-pasta adreses automātiski tiek pārveidotas par saitēm.
  • Atļautie HTML tagi: <p> <a> <em> <i> <b> <strong> <cite> <code> <address> <ul> <ol> <li> <dl> <dt> <dd> <big> <br /> <br> <ins> <del> <q> <s> <u> <acronym> <abbr> <blockquote> <br /> <dfn> <hr> <kbd> <pre> <samp> <small> <strike> <sub> <sup> <tt> <var> <img> <h3> <h4> <h5> <h6> <h1> <h2> <div> <table> <thead> <tfoot> <tbody> <caption> <th> <tr> <td> <fieldset> <legend> <map> <area> <span> <style>
  • Rindas un rindkopas tiek pārnestas uz jaunu rindu automātiski.
  • Each email address will be obfuscated in a human readable fashion or (if JavaScript is enabled) replaced with a spamproof clickable link.

Vairāk par formatēšanas iespējām

SARGS
Šis ir vajadzīgs, lai pasargātu portālu no automatizētajiem interneta sērfotājiem un izvairītos no spama. Ievērojiet lielos un mazos burtus!
SARGA Attēls
Ievadiet simbolus, kas redzami attēlā (secībā).