Skip to Content

Vēsturisko mājvietu datubāzes izveide.

Šajā grupā nav publiski pieejamu ierakstu. Lūdzu reģistrējieties vai ierakstieties portālā un piesakaties grupā par biedru, lai varētu te ievietot rakstus un aplūkot šīs grupas iekšējos ierakstus.

 Veidosim mājvietu pases!

19. gadsimtā, pēc dzimtbūšanas atcelšanas Latvijā sākās strauja attīstība. Latviešu zemnieki sāka izpirkt zemes, radās latviešu uzņēmumi, sāka veidoties latviešu inteliģence. Tomēr paralēli šiem procesiem sāka izzust vērtības, kuras latviešu zemnieki bija pārmantojuši no paaudzes paaudzē un sargājuši, kā vislielāko dārgumu. Tās bija Latvju dainas. Šādā situācijā Krišjānis Barons aicināja cilvēkus tās pierakstīt, nogādāt viņam, un izveidoja Dainu skapi, saglabājot šīs vērtības nākamajām paaudzēm.

Šobrīd, 21. gadsimtā ir apdraudēts cits, ne mazāk svarīgs mūsu kultūrvides elements – tās ir mūsu viensētas un citas mājvietas. Par latgaļu cilšu dzīvošanu viensētām līdzīgās apmetnēs liecina jau Atskaņu hronika „...tiem paradumi gaužām dīvi,/ tie kopus nemetas uz dzīvi, / bet savrup mežā iebūvējas...”.Saimes dzīvi šajās sētas atspoguļo arī mūsu literatūras klasiķu – brāļu Kaudzīšu, Rūdolfa Blaumaņa, Andreja Upīša drbi, bet sevišķi spilgti tas parādās Eduarda Virzas „Straumēnos”. Zemnieka sapnis par „savu kaktiņu, savu stūrīti” lielā mērā piepildījās pēc 20. gs. 20. gadu agrārās reformas, kad vairāk, kā simttūkstoš bezzemnieku saņēma jaunsaimniecības.

Viensētu noriets sākās pēc 2. pasaules kara, kad daudzas no tām tika nopostītas karadarbības rezultātā un arī pēc kara netika saudzētas, jo neatbilda padomju ideoloģijai. Atmodas laikā daudzi latvieši cerēja atgriezties savās dzimtas mājās, tās atjaunot, tomēr noziedzīgā lauku politika šo entuziasmu drīz vien apslāpēja. Šobrīd saglabājusies ~ 1/10 no mūsu viensētām, un arī tās strauji iet bojā, tiek pamestas, nojauktas, pārbūvētas. Jaunais „šķūnīšu nodoklis” šo procesu vēl vairāk paātrinās. Arī vecās paaudzes cilvēki strauji aiziet aizsaulē, paņemot līdz kapā unikālas zināšanas. Tāpēc ir pēdējais brīdis šos datus piefiksēt, dokumentēt un apkopot savākto informāciju kopējā datu bāzē.

 Esmu sācis veidot elektronisku datu bāzi par Launkalnes un Smiltenes (pēc 1935. gada administratīvā iedalījuma) pagastu mājvietām. Katrai mājvietai veidoju atsevišķu mapīti jeb folderi, kurā apkopota visa pieejamā informācija - skanētas vecās fotogrāfijas, dzimtu dokumenti, mūsdienu fotogrāfijas šajās mājvietās, mājvietā pierakstītā folklora, interviju ieraksti un kaut daļēji atšifrējumi, ziņas par cilvēkiem, kas šajā mājā dzīvojuši. Šīs mapītes glabāsies Smiltenes bibliotēkā, novada muzejā, un visdrīzāk, arī Rīgā, un būs pieejamas pētniekiem. Protams stingti jāskatās, ko laist pie šīs informācijas. Daļa materiālu ir konfidenciāli, un ne visi grib tos izplatīt plašāk. Arī mūsdienu fotogrāfijas nevajadzētu visur publicēt, jo ir ļoti izplatīta vēsturisko celtņu sazāģēšana restaurācijas vajadzībām. Negribētu šiem kultūras vērtību izlaupītājiem šos datus pasniegt. Tāpēc tiks atlasīti brīvi pieejamie materiāli un sevišķie, kuri tiks doti tikai konkrētiem mērķiem.

Ja kāds no interesentiem vēlas veikt tikpat nopietnu pētījumu savā dzīvesvietā, vai palīdzēt jau esošajā pētījumā ir iespēja padalīties ar metodiskajiem materiāliem. Bet jebkurš var fiksēt vēsturiskās celtnes vismaz savas dzīvesvietas tuvumā. Rietumeiropā uzskata ka kultūrvēsturiska vērtība ir visām celtnēm, kas radušās pirms 1940. gada. Domājams, šis kritērijs derēs arī mūsu apstākļos un šīs celtnes vai to paliekas būtu jāfiksē bez izņēmuma. Protams, ja gadās redzēt interesantus padomju arhitektūras "meistardarbus" arī šīs celtnes, kā sava laika lieciniekus var fotografēt. Ir iecere šos datus apkopot ne tikai uz vietas, Smiltenē, bet arī Rīgā vienotā elektroniskā datubāzē, līdzīgi, kā savulaik Krišjānis Barons apkopoja mūsu tautasdziesmas.

Tagad aprakstīšu, galvenās darbības jomas, kurās būtu nepieciešama jūsu palīdzība:

1) Darbi datubāzes izveidē. Nepieciešami cilvēki, kas mācētu, vai būtu gatavi apgūt dažādas datorprogrammas (…….) kas nepieciešamas kopējās datubāzes izveidē.

2) Metodisko materiālu gatavošana, prezentāciju un semināru rīkošana.

3) Darbs ar projektiem finansējuma piesaistīšanai. Lai arī ļoti daudz ko var izdarīt balstoties uz entuziasmu, tomēr papildus finansējums šo darbu ļoti atvieglotu. Pats esmu laika gaitā sevi apgādājis ar visu nepieciešamo aparatūru, tomēr pieļauju, ka lielai daļai interesentu tā arī nav pieejama. Lieks finansējums nenāktu par sliktu arī ekspedīciju rīkošanā (degviela, pārtika, u.c.). Tāpēc būtu labi, ja starp mums būtu cilvēki ar pieredzi projektu rakstīšanā. Pats esmu rakstījis dažus mazus Kultūrkapitāla fonda projektus ~200 – 300 Ls apjomā, tomēr lielāka apjoma projektā esmu bijis tikai kā dalībnieks. Būtu nepieciešams apzināt fondus un iespējamos sadarbības partnerus finansējuma piesaistē.

4) Mājvietu fotofiksācija arī ir steidzams darbs, jo pēdējos gados tās strauji iet bojā vai tiek pārbūvētas. Tiks rīkotas ekspedīcijas, bet ja iespējams, ar to var darboties arī individuāli. Nepieciešams fiksēt mājvietas kopskatu, ēkas no visām pusēm, ēku sīkdetaļas u.c.

5) Vecās paaudzes cilvēku intervēšana ir viens no steidzamākajiem pasākumiem, kas bieži vien ir sacensība ar laiku. Šeit vēlams būtu diktofons. Šobrīd gatavoju metodiskos materiālus cilvēku intervēšanai, ko varēšu pārsūtīt interesentiem. Iesaku vispirms ierakstīt diktafonā savu tuvinieku atmiņas, bet būtu vēlams pēc tam iesaistīties arī citu mūsu novada izcelsmes cilvēku intervēšana. Tiks rīkotas ekspedīcijas uz Smiltenes un Raunas novadiem. Tomēr Daudzi mūsu novadnieki pārcēlušies arī uz citām Latvijas vietām, tāpēc šajā darbā var iesaistīties arī cilvēki, kas dzīvo Rīgā vai pat Kurzemē, ierakstot intervijas ar savas dzīvesvietas tuvumā dzīvojošajiem novadniekiem.

6) Veco fotogrāfiju un dokumentu skanēšana iet kopsolī ar iepriekšējo pasākumu, tiesa šeit vajadzīga attiecīga aparatūra. Ļaunākajā gadījumā var izlīdzēties ar fotoaparātu, tiesa kvalitāte nebūs tik laba.

7) Arhīvu materiālu pārrakstīšana – vispiemērotākā cilvēkiem, kam ir pieejams portatīvais dators un kas dzīvo Rīgā vai tās apkārtnē. Galvenie materiāli, kas būtu jāpārraksta ir 1935. g. tautas skaitīšana un 1941. gada iedzīvotāju saraksti. Noderētu arī 19. gs. 2. puses pagastu ruļļi (iedzīvotāju saraksti), kas aptver laikaposmu, kurš nav ietverts dvēseļu revīzijās.

8) Materiālu pārrakstīšana no Radurakstiem (portāla) – piemērota cilvēkiem, kas ar to jau nodarbojušies un kam nav pieejams portatīvais dators, vai nav iespējams tikt uz arhīvu. Šī joma lai arī noderīga, tomēr nav tik steidzama.

Ceru uz veiksmīgu sadarbību!

Jānis Puntulis.

Satura barotne