Skip to Content

Valdorfizglītība. Jaunas skolas veidošanās Valmierā.


”Bērni ir puķes Dieva pasaules dārzā, kas uz laiku ir uzticēti mūsu mīlestībai un kopšanai, bet kas attīstās un aug pēc viņu pašu nesatricināmiem likumiem.”
(Z.Mauriņa.)

Kā bērni šodien jūtas pasaulē? Kādas ir mūsu un bērnu vērtības? Kā bērni jūtas skolā un bērnu dārzā? Kā jūtamies mēs kā vecāki un pedagogi? Ir ļoti daudz jautājumu, audzinot un izglītojot mūsu sabiedrības nākotni – mūsu bērnus. Tas ir viens no grūtākajiem un atbildīgākajiem darbiem, kas šodien no mums prasa sirds gudrību un patiesas zināšanas. Izglītības sistēma šodien ir atbildīga par to, kāda būs mūsu visu nākotne šeit uz Zemes, kādi cilvēki saimniekos un pieņems lēmumus un nesīs atbildību par savas rīcības sekām. Izglītībai, kādu saņem mūsu bērni ir tālejošas sekas, it īpaši tagad, kad pasaulē strauji norit globalizācijas procesi un cilvēku vērtību sistēma pārsvarā sakņojas materiālajās vērtībās.
Kas ir būtiskākais, lai bērns izaugtu kā brīva personība, kas dzīvotu saskaņā ar sevi, savu īpašo dzīves uzdevumu, saskaņā ar pasauli, zemi un apkārtējiem cilvēkiem? Kas ir svarīgākais, ko bērnam var sniegt veselīga un harmoniska izglītība? Kas ir izglītības jēga?

Mūsdienu pasaulē svarīgi būtu, lai bērni audzināšanas un izglītošanas procesu gaitā spētu sevī attīstīt drosmi un iniciatīvu uzņemties atbildību par savu dzīvi, pieņemot savu vienreizējo likteni un būt tam par saimnieku, savas dzīves noteicēju. Un nevis pastāvošā sabiedrība un politiskā sistēma ir tā, kas nosaka izglītības saturu un vērtības, bet katra bērna vienreizējā personība. Šo pamatdomu par izglītību ir izteicis Valdorfpedagoģijas veidotājs Rūdolfs Šteiners.

Viena no iespējām izglītot brīvas un radošas personības ir valdorfpedagoģija, kuras aizsākumi meklējami 20.gadsimta sākumā Vācijā, kad rūpnīcas Valdorf Astorija īpašnieks Emīls Molts savas fabrikas strādnieku bērniem vēlējās izveidot skolu. Uz to viņu iedvesmoja tā laika pazīstamais filozofs Rūdolfs Šteiners. 1919.gadā 7.septembrī pateicoties Rūdolfa Šteinera pedagoģiski organizatoriskajam darbam un Emīla Molta finansiālajam atbalstam, un strādnieku ziedojumiem tika atvērta pirmā Valdorfskola Štutgartē ar 256 skolēniem astoņās klasēs un 12 skolotājiem, kuru pedagoģisko darbu vadīja Rūdolfs Šteiners. Rūdolfs Šteiners bija pārliecināts, ka pedagoģijas pamatā ir pats bērns un viņa konkrētais vecums, kurš nosaka mācību saturu un metodes, ar kādām jāstrādā. Katrā vecumposmā bērna uztvere ir citāda, ir tik daudz kā, ko bērns uztver kā pašsaprotamu, un ir tik daudz, kas viņu neuzrunā. Izdzīvot katru vecunposmu atbilstoši tā īpatnībām, nesasteigt bērna attīstību, dot laiku katra procesa vienreizīgumam un nozīmīgumam turpmākajā cilvēka mūžā. Tā ir liela vērtība tieši šodien, kad mums bieži vien pietrūkst laiks, iedziļināšanās mūsu ikdienas notikumu gaitā un savstarpējo cilvēcisko attiecību veidošanā.

Otra galvenā doma ir tā, ka cilvēkā audzināšanas un izglītošanas procesa gaitā līdzvērtīgi jāattīstās gribai, jūtām un domāšanai, kas veicina to, ka cilvēks kļūst par vispusīgu, domājošu un atbildīgu sabiedrības daļu. Pārmērīga bērna intelektualizācija agrīnā vecumā, nākotnē var radīt veselības un empātijas spēju traucējumus. To var salīdzināt ar Ledus Karalienes valstību Kristiāna Andersena pasakā “Ledus karaliene”. 
Skola, kas māca mācīties.
Skola, kas māca domāt.
Skola, kas māca saprast, izjust
Un mīlēt pasauli.
Tā par Valdorfskolu Latvijā saka paši skolēni.
Valdorfskolas izglītības programmas pamatā ir Rūdolfa Šteinera izveidots mācību plāns, kurš tiek apaudzēts ar mūsdienu sabiedrības norisēm un katras valsts kultūru un tradīcijām. Mācību plāns ir unikāls ar to, ka ietver sevī cilvēces un kultūru attīstības posmus, likumsakarīgi saistot to ar bērna vecumposmu attīstības īpatnībām. Mācību plāna pamatā ir audzināt CILVĒKU, kas ir saskaņā ar sevi un apkārtējo pasauli. Mācību process tiek caurvīts ar mākslinieciskajm priekšmetiem – mūziku, drāmu, dejošanu, instrumentu spēli, gleznošanu, zīmēšanu, veidošanu. Bērni apgūst rokdarbus un iepazīst dažādu amatu prasmes, kas palīdz izprast dzīves un ikdienas likumsakarības.

 Šobrīd Latvijā ir divas Valdorfskolas un trīs pirmsskolas izglītības iestādes. Rīgā tā ir Rīgas Valdorfskola- pašvaldības izglītības iestāde, kurā var iegūt pirmsskolas un pamatskolas izglītību un Mārupītes    pirmsskolas izglītības iestāde. Ādažos ir privātā vidusskola un divas pirmsskolas izglītības grupas. Siguldā ir divas pirmsskolas izglītības iestādes. Ogrē viena Valdorfizglītības pirmsskolas grupa pašvaldības bērnudārzā. Skolās tiek realizēts Latvijas valsts izglītības standarts tāpat kā visās valsts skolās. Vladorfskolas ir beiguši jau daudzi jaunieši, kas veiksmīgi turpina mācības dažādās augstskolās vai ir uzsākuši strādāt
Būt par Valdorfskolotāju nozīmē vienmēr mācīties. Valdorfskolotājs gatavojoties mācību ciklam izveido savu mācību materiālu, kurš sagatavots, izmantojot visu pieejamo literatūru un avotus. Līdz ar to materiāls katru gadu apaug ar aktualitātēm, jaunumiem, tiek akcentēts konkrēti katrai klasei nepieciešamais materiāls. Visas pasaules valdorfskolas ietilpst Starptautiskajā valdorfskolu asociācijā, līdz ar to skolotājiem ir iespēja apmeklēt kursus un gūt pieredzi dažādās Eiropas valstīs.
Valdorfskola pasaulē zināma ne tikai kā alternatīvas pedagoģijas pārstāve, bet arī kā oriģinālas, demokrātiskas vadības sistēmas īstenotāja. Valdorfskolās nav viens diretors, kas pieņem skolai nozīmīgus lēmumus. Skolas vadība ir skolotāju un darbinieku kolēģijas, kas pulcējas un strādā katru ceturtdienu visās pasaules Valdorfskolās, un tā ir pavisam īpaša sajūta, ja zini, ka visos kontinentos katru ceturtdienas vakaru uz kolēģijas koferenci pulcējas visi pasaules valdorfskolotāji, lai runātu par aktualitātēm pedagoģijā.

Pārsvarā visas Valdorfskolas pasaulē ir dibinātas tieši pēc vecāku iniciatīvas un vēlmes saviem bērniem nodrošināt savādākas izglītības iespējas. Skola viena pati nekad nevarētu sasniegt pozitīvus rezultātus darbā ar skolēniem, tāpēc valdorfpedagoģijas pamats ir sadarbība ar vecākiem. Cauri visam mācību gadam tiek organizēti dažādi pasākumi visai ģimenei.  Līdzās skolotāju kolēģijai darbojas arī vecāku padome, kuras savstarpēji aktīvi sadarbojas dažādu aktuālu jautājumu risināšanā.
Arī Valmierā ar Ādažu Brīvās Valdorfskolas un Rīgas Valdorfskolas atbalstu ir iespēja dibināt Valdorfskolu un bērnudārzu. Šobrīd tiek organizēta 1.klase, kas gaida savus skolēnus un ieinteresētus bērnu vecākus.

Domājot par iespējām, ko mums dod Valdorfizglītība gribas citēt  Ričardu Bahu.
“Meinhard Kaija, tev pieder brīvība būt tam, kas tu esi, savs īstais es; tev tā pieder tepat uz vietas, un nekas nevar stāties tev ceļā.”

Informācija un jautājumi pa e-pastu valdorfpedagogijasmcatinbox [dot] lv vai zvanot 29412690.

Rakstu iesūtīja: 
Ieva Zunda