Skip to Content

Pasaules Prenatālās izglītības asociāciju organizācija OMAEP

Prenatālās izglītības būtība

Katra māte, katrs tēvs, katra ģimene, katra valsts vēlas gudrus, veselus un līdzsvarotus bērnus. Bet no viņiem reti kurš zina, ka var patiešām efektīvi rīkoties un  radīt apstākļus, lai pasaulē nāktu šādi bērni.

Daudzi pētījumi pasaulē dažādās zinātnes un psiholoģijas jomās vēsta par dabīgu prenatālo izglītību  kā par realitāti, kura ar speciālistu un sabiedrības palīdzību un atbalstu var kļūt par nākamo vecāku pozitīvu un radošu ikdienas dzīves sastāvdaļu.
Jau senajos laikos viedie caur līdzībām stāstīja cik liela loma ir bērna audzināšanai pirms viņš vēl atrodas māmiņas klēpī. Tā ir ne tikai bērna audzināšana, bet arī pirmie soļi vecāku audzināšanā. Mūsdienās audzināšanai mātes klēpī ir zinātnisks nosaukums „Prenatālā pedagoģija” – no latīņu valodas „prae” tulkojumā „līdz, pirms”, savukārt, „natalis” – „dzemdības”.

Paaugoties bērnam, vecāki brīžiem neizprot, no kurienes bērnam ir tāds izveidojies raksturs. Bieži vien ir sašutuši un nezin ko darīt atsevisķās dzīves situācijās. Tāpēc šis pirmsdzemdību jeb grūtniecības periodā abi vecāki var viedot savu bērnu gan fiziski, garīgi un emocionāli. Deviņi mēneši ir ilgs laiks, lai bērns iegūtu savu pirmo lielo pieredzi, tāpēc vecāki ir atbildīgi par sava bērna pirmo pieredzi. Atrodoties mātes klēpī bērnam ir tūkstošreizes spēcīgāka uztvere nekā pašam pieaugušajam savā pasaulē.

Ir dzirdēts, ka pieaugušie sakām, ka nevar būt, ka viņš tur kaut ko redz un uztver. Tur taču ir tumšs, bērns neko neredz utt. Tie ir vecāku maldi, īpaši māmiņas, kas tā domā. Ja mēs pavērotu savu ādu zem gaismas, tad tā spīd cauri, tātad, bērniņam mātes klēpī nav tumšs, tieši otrādi gaišs. Tieši tāpat ar skaņām, tās bērniņš dzird un jūt. Māmiņa bērnam ir pats pirmais Visums – pasaule, kurā viņš izjūt mīlestību, attīstās un mācās.

Dabīga prenatālā izglītība kā nākamo vecāku ikdienas dzīves sastāvdaļa var tikt pielietota jebkurā kulturālā vidē,  cienot tās īpatnības un pielāgojoties atbilstoši katras kultūras iespējām. Par rezultātu kļūs evolūcijas ceļu ejošas cilvēces iekšējs individuāls un sociāls līdzsvars.
 
OMAEP
Organisation Mondiale des Associations pour l’Education Prénatale
Pasaules Prenatālās izglītības asociāciju organizācija
Dibināta 1991.gadā (Likums par asociācijām 1901.g.)
Speciālā konsultanta statuss ANO ekonomiskajā un sociālajā padomē

OMAEP mērķi

Katra māte, katrs tēvs, katra ģimene, katra valsts vēlas gudrus, veselus un līdzsvarotus bērnus. Bet no viņiem reti kurš zina, ka var patiešām efektīvi rīkoties un  radīt apstākļus, lai pasaulē nāktu šādi bērni.Daudzi pētījumi pasaulē dažādās zinātnes un psiholoģijas jomās vēsta par dabīgu prenatālo izglītību* kā par realitāti, kura ar speciālistu un sabiedrības palīdzību un atbalstu var kļūt par nākamo vecāku pozitīvu un radošu ikdienas dzīves sastāvdaļu.

OMAEP par savu mērķi izvirza propogandēt dabīgu prenatālo izglītību (PI) visā pasaulē.

Tādēļ organizācija:
- apvieno, koordinē un atbalsta savu asociāciju darbību,
- organizē izglītojošus seminārus,
- nodrošina pieredzes apmaiņu starp savām asociācijām,
- pārstāv savas asociācijas Eiropas un pasaules organizācijās,
- veicina jaunu asociāciju rašanos.

OMAEP UN TĀS ASOCIĀCIJU MĒRĶIS IR PANĀKT, LAI SABIEDRĪBA VISĀ  PASAULĒ ATZĪTU PRENATĀLĀ PERIODA NOZĪMI GAN KATRA CILVĒKA INDIVIDUĀLĀS PERSONĪBAS VEIDOŠANĀS PROCESĀ, GAN VISAS CILVĒCES NĀKOTNĒ KOPUMĀ.

* Svarīgi ir atšķirt divus bieži jauktus jēdzienus:
- izglītība kā apmācība, kā zināšanu, prasmju un iemaņu nodošana;
- izglītība, kas vērsta uz cilvēka potenciāla attīstīšanu viņa un apkārtējās pasaules savstarpējo attiecību kontekstā.

DARBĪBAS VEIDI UN  PARTNERĪBA

OMAEP un asociācijām nav ne politiski, ne reliģiski ierobežojoši uzskati. Tās apkopo un izplata dažādos kontinentos informāciju par prenatālo dzīvi.

Darbības veidi:

Starptautiski kongresi:
  1993. (Granāda) – “Prenatālā izglītība – nākotnes cerība”;
  1994. (Atēnas) – “Prenatālā izglītība no antīkās Grieķijas laikiem līdz 21.gadsimtam”;
  1998. (Roma) – “Prenatālās izglītības bioloģiskais un psiholoģiskais  pamatojums”;
  2001. (Karakasa) – “Pasauli bez vardarbības!”;
  2004. (Atēnas) –  „Prenatālā izglītība miera sardzē”;
  2007. (Lozanna) –  „Prenatālā izglītība kā miera faktors”.
Simpoziji un nacionālie kongresi;
Starptautiskas un nacionālas konferences;
Izglītojoši semināri asociāciju biedriem un profesionāļiem;
Televīzijas un radio raidījumi;
Publikācijas: filmas, video un audio kasetes, CD, DVD, grāmatas, brošūras;
Informācija internetā.

Prenatālās izglītības ieviešana

Prenatālo izglītību un psiholoģiju māca:
- 8. Parīzes Universitātē (Universite Paris VIII) - bērna attīstības katedrā
- Padujas un Romas universitātēs
- Sjēnas universitātē pētīja prenatālās audzināšanas ietekmi uz bērnu un viņa attiecībām ar māti grūtniecības laikā, dzemdībās un pēc piedzimšanas

Bogotas medicīnas koledžā tā ir iekļauta oficiālajā ārstu un medicīnas darbinieku apmācības programmā
Itālijas asociācija ir noorganizējusi skolu, kuras programmu ir apstiprinājusi  Veselības ministrija

Grieķijas asociācija ir izdevusi brošūru, kuru nopirka  pilsētu pašvaldības un bez maksas izdala pāriem pēc laulību reģistrācijas

Partnerība

OMAEP un tās Asociācijas sadarbojas ar:

1. ECOSOC (United Nations Economic and Social Council - Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ekonomikas un Sociālo lietu padome).
ANO Ekonomikas un Sociālā Padome 2005.gada februārī piešķīra OMAEP organizācijai Speciālā Konsultanta statusu. OMAEP pārstāvji piedalās sesijās, kuras notiek ECOSOC mītnē Ņujorkā, tās pārstāvniecībās Ženēvā un Vīnē, un kuras ir veltītas mātes, bērna, ģimenes un izglītības tēmām (skat. Pielikumu).

2. UNISEF (ANO bērnu fonds)
Bulgārijas, Bolīvijas un Kongo Asociācijām ir ilgstoša sadarbība ar UNISEF nacionālajām komitejām. 2002.gada samitā, kurš bija veltīts bērnu jautājumiem, OMAEP iesniedza priekšlikumu, lai bērna tiesību aizsardzībā, kas ir ierakstīta Starptautiskajā konvencijā par bērnu tiesībām, tiktu ņemts vērā arī prenatālais periods. Šo ierosinājumu 32 tās sastāvā ietilpstošo asociāciju vārdā atbalstīja arī MMM (Mouvement Mondial des Mères – Pasaules Māšu Kustība).

3. MMM, ieņemot ANO konsultanta statusu no 1949.gada, iepazīstina ar pasaules māšu viedokļiem nacionālās valdības, Eiropas parlamentu, ANO.

4. ISPPM (International Society of Pre and Perinatal Psychology and Medicine – Starptautiskā Pre un Perinatālās psiholoģijas un medicīnas biedrība).

5. APPPAH (Association of Pre and Perinatal Psychology and Health - Pre un Perinatālās psiholoģijas un veselības asociācija)
Šīs organizācijas speciālisti grūtniecības un dzemdību jautājumos bieži uzstājas OMAEP organizētajos starptautiskajos kongresos.

6. UNIVERS – Dardžera Maršesso Naturopātijas koledža.

7. FIMB (Femmes Internationales Murs Brisés – starptautiska sieviešu kustība). Kopā ar OMAEP gatavo prenatālās izglītības speciālistus.

PRENATĀLAIS PERIODS – CILVĒKA BŪTĪBAS PAMATS

Deviņos grūtniecības mēnešos bērns izveido pamatu:

Veselībai - orgāni, sistēmas, funkcijas.

Sensorai uztverei - sajūtu orgāni, sensorās sistēmas, sensorās funkcijas.

Afektīvai sfērai - mātes emociju, jūtu un domu uztvere.

Komunikatīvajām shēmām - viņa pamatshēma attiecībās būs atbilstoša vecāku attieksmei pret viņu

Rakstura ievirzēm - ar mīlestību gaidīts, viņš būs pārliecināts par sevi, atvērts un radošs; ja būs negribēts, viņš attīstīs sevī aizdomīgumu un agresivitāti.

Atkarībā no vides ietekmes aktivizējas vieni vai otri gēni.

DABĪGA  PRENATĀLĀ  IZGLĪTĪBA

Prenatālajā periodā:
- katra šūna veidojas un vienlaicīgi saņem informāciju (formējas un informējas),
- veidošanās un attīstības procesā bērns vienlaicīgi arī mācās,
- dažādos līmeņos viņam „viss ir barība”, kas integrējas viņa struktūrā,
- bērnam pašam nav iespēja  izvēlēties derīgo un atteikties no kaitīgā.

Ja vecāki, kuri gaida bērnu, ir informēti par šo dabīgo procesu, viņiem ir iespēja pasargāt savu bērnu no tā, kas viņam ir kaitīgs, un dot viņam labāko dažādās jomās:
- barošanas,
- sajūtu (sensorajā),
- emociju (afektīvajā),
- garīgajā un mentālajā.

Tad viņi var apzināti izpildīt savu vecāku lomu un pamatuzdevumu – balstoties uz savu vērtību sistēmu un kultūras mantojumu, audzināt bērnu, kurš  veidojas un attīstās.

Barība
Mātei ir jāatturās savā uzturā no kaitīgām vielām (alkohols, tabaka, narkotikas) un jāpiepilda savas asinis ar pilnvērtīgām barības vielām un skābekli, kas bērnam ir tikpat svarīgs, kā barība.

Sajūtu orgāni
Šīs „antenas”, kas mūs saista ar apkārtējo pasauli un „baro”  mūsu intelektuālo darbību, sāk darboties jau bērnam atrodoties dzemdes iekšienē.
Augļa sensorās iespējas pastiprinās, sajūtu orgāni nostiprinās un to funkcijas pilnveidojas, lielā mērā pateicoties taktilai un skaniskai stimulācijai, kuru viņš saņem no mātes,  caur viņu no tēva un visas apkārtējās vides kopumā.

Ja māte ieklausās bērnā, viņš viegli var likt saprast, kāda mūzika viņam patīk, bet kāda traucē.Bērns saņems labāko, ja māte spēs bagātināt un piesātināt savu dzīvi ar skaņu, formu, krāsu, mākslas darbu un dzīvās dabas skaistumu.

Emocionālā sfēra
Mātes emocijas nonāk līdz bērnam. Tās tiek nodotas ar hormoniem, kuri izdalās, kad māte jūt stresu vai atslābumu, bailes vai paļāvību, prieku un laimi.  Šie hormoni veido bērna fizioloģisko stāvokli atbilstoši mātes emocijām.
Ja stāvokļi atkārtojas, tie veido rakstura tendences.
Zinot to, māte iespēju robežās izvairīsies no cietsirdīgām, nomācošām un satraucošām sarunām, grāmatām, mūzikas, filmām, teātra izrādēm. Ja pati dzīve ir pilna ar grūtībām, slimībām, bēdām, dusmām un iekšēju protestu, mātei ir jāatceras, ka viņas mīlestība pret bērnu kā vairogs sargā viņu no visām pārējām emocijām. Lai kas arī nenotiktu, mātei tas ir jāizskaidro bērnam, kā iesaka franču psihoanalīķe un bērnu psihiatre Fransuāza Dolto. Viņai savs bērns ir jānomierina.
Mātes pašaizliedzīgās pūles nebūs veltīgas, bērnam tiks izveidoti stipra rakstura pamati.
Jau iekšdzemdes periodā bērnam piemīt  spēja pretoties, par kuru runā cits franču bērnu psihiatrs Boriss Ciruļņiks  (Boris Cyrulnik), t.i. spēja atjaunot sevi pēc spēcīgiem un postošiem pārdzīvojumiem. Šādas spējas piemīt tikai tām personībām, kuru struktūra ir veidojusies mīlestības un paļāvības atmosfērā.

Tēva loma arī ir ļoti svarīga. Viņš var ar bērnu kontaktēties ar balsi, ar pieskārieniem, bet,  kas ir jo īpaši svarīgi, viņš var dot savam bērnam prieka un paļāvības jūtas ar laimīgas un pasargātas mātes starpniecību.

Domāšanas sfēra
Pētnieki runā par to, ka bērns tikpat labi reaģē uz mātes domām, kā uz viņas runu. Ir pietiekami daudz piemēru mātes negatīvo domu un tēlu kaitīgai ietekmei uz bērnu. Tam ir jāpārliecina nākamo māti lietot savu radošās iztēles spēku, lai piepildītu savu bērnu ar visskaistākajiem tēliem un darītu viņu jūtīgu pret viscēlākajām cilvēciskajām izpausmēm.
Ģenētika apstiprina šādas iedarbības dziļumu.
4.Starptautiskajā OMAEP kongresā Karakasā (2001.) ģenētiķis Brūss Liptons (Bruce Lipton) paziņoja:
„Ģenētisko programmu aktivizēšanu kontrolē mūsu apkārtējās vides stāvokļa uztvere. Mātes emocijas un domas bioķīmiskā līmenī ietekmē bērna ģenētiskā koda selekciju un transkripciju, un tām ir dziļas sekas nākamo paaudžu attīstībā. Vecāki, kuri gaida bērnu, patiešām ir gēnu inženieri, un viņus ir steidzami par to jāinformē.”

Jāpiebilst, ka steidzami ir jāinformē arī jaunatne, kura tiecas pēc zināšanām par dzīvi. Apzinoties savu vērtību un atbildību, viņiem izveidosies cits paštēls, citāda savas partnerības un ģimenes uztvere. Bet ģimene ir sabiedrības pamatšūniņa.


PRENATĀLĀS  AUDZINĀŠANAS  POZITĪVĀS  SEKAS

Dabīgai prenatālai audzināšanai ir daudz pozitīvu seku.

Bērnam:
- tā ir visfundamentālākā ģenētiski nenosacīto fizisko un psihisko disfunkciju profilakse, vai arī (pie to esamības)  to pavājinātāja;
- tā labvēlīgi ietekmē un veicina vesela, līdzsvarota, stabila, atvērta un radoša cilvēka veidošanos.

Vecākiem:
- tā ļauj vīrietim un sievietei iepazīt personīgās izaugsmes dziļumu, (daži runā par īstu atdzimšanu);
- tā bagātina pāra dzīvi, nostiprinot attiecības šī brīnumainā radošā piedzīvojuma laikā;
- tā veicina vieglas dzemdības un priecīgu piedzimšanu kā rezultātu pilnvērtīgā saskarsmē ar bērnu pavadītai grūtniecībai;
- tā atvieglo turpmāko bērna audzināšanu, pateicoties savlaicīgi izveidotām bērna un vecāku saitēm.

Sabiedrībai:
- stiprina ģimeni, sabiedrības pamatšūniņu, bagātina to, padara stabilāku un harmoniskāku.

Ievērojama ekonomija var tikt sasniegta sekojošās sfērās:

- veselības – viegla grūtniecība un dzemdības, veselākas un laimīgākas mātes un bērni;
- drošības un tiesībsargājošā – bērniem, kuri ir ieņemti, iznēsāti, dzimuši un uzauguši mīlestībā, cieņā un paļāvībā, ir visas iespējas  nebūt agresīviem, būt spējīgiem sadarboties un radošiem;
- sociālās harmonijas sfērā – šie bērni integrē savā pamatstruktūrā spēju mīlēt, veidot dialogu, sadarboties, rast konfliktu risinājumu ģimenē, profesionālā, sociālā un internacionālā līmenī.

Kļūstot par vīriešiem un sievietēm, viņi var radīt jaunu sociālo līdzsvaru un ilgstošu mieru pasaulē.

Un tas viss gandrīz neko nemaksā !
Tā ir tikai cena par INFORMĀCIJU, kura ļaus SABIEDRISKAJAI APZIŅAI apzināties prenatālā perioda svarīgo nozīmi.

OMAEP  PRIEKŠLIKUMI

STEIDZAMI
Padarīt pieejamas JAUNĀS ZINĀŠANAS visiem sabiedrības slāņiem, lai ietekmētu kolektīvo apziņu pasaules mērogā.

Šīs zināšanas jāintegrē profesionālās izglītības programmās šādās jomās:
- veselības aizsardzībā,
- sociālajā,
- medicīnā (īpaši dzemdniecībā),
- izglītībā.

Šīs zināšanas jāadaptē un jāiekļauj mācību programmās:
- vispārējā izglītībā,
- profesionālajā izglītībā,
- augstākajā izglītībā.

Šīs zināšanas ir plaši jāizplata masu medijos.

Lai VALSTS VARAS UN PĀRVALDES INSTITŪCIJAS līdzdarbojas šīs informācijas izplatīšanā un ieviešanā nākamās mātes dzīvē (dzīves apstākļu uzlabošana, grūtniecībai adaptēta profesionālā darbība, nepieciešamo struktūru izveidošana).

Lai Eiropas un pasaules STARPTAUTISKĀS ORGANIZĀCIJAS integrē prenatālo izglītību savās programmās un darbībā. Dabīga prenatālā izglītība kā nākamo vecāku ikdienas dzīves sastāvdaļa var tikt pielietota jebkurā kulturālā vidē,  cienot tās īpatnības un pielāgojoties atbilstoši katras kultūras iespējām. Par rezultātu kļūs evolūcijas ceļu ejošas cilvēces iekšējs individuāls un sociāls līdzsvars.

Prezentācija par OMAEP

Rakstu iesūtīja: 
Mirdza Liepiņa