Skip to Content

Sēņojot putnus neredz

       Latvijā negatīvisma kritiskā masa jau gana liela – gan psiholoģiski, gan fiziski cilvēkiem ir grūti  izturēt negatīvo realitāti, kuru pastiprina negatīvas informācijas plūsma masu informācijas līdzekļos. Cilvēki ir izslāpuši pēc labām ziņām un gaida, kad kāds teiks „Jūs varat! Gaisma tuneļa galā ir!”. Bet var negaidīt vadoni, var katrs pats sevi uzmundrināt un palīdzēt meklēt risinājumus arī citiem cilvēkiem, var meklēt pozitīvi domājošus domubiedrus un apzināti veidot pozitīvu vidi. Labs vārds, laba saruna nemaksā neko.

        Skaidrs, ka ir jādzīvo un jārīkojas citādāk nekā līdz šim, bet – kā? Kā izkļūt no emocionālās bedres? Man tuva doma, ka problēma ir neveiksmīgi formulēts  uzdevums. Pajautājiet sev, kurš vārds izraisa patīkamākas emocijas – „problēma” vai „uzdevums”? Ieklausieties savās izjūtās. Problēma – zaudēts darbs, uzdevums –  atrast labi apmaksātu darbu man interesantā profesijā. Problēma – nepārtraukta negatīvas informācijas plūsma, uzdevums – kā iemācīties saskatīt pozitīvo it visur, pat krīzē, kur to var iemācīties.

        Pietiek runāt par to, cik grūti, pašam sev jānoformulē, ko gribi vietā! Jāapklusina iekšējais kritiķis un vaimanātājs. Ejot uz mežu ar mērķi sēņot,  fokusējam uzmanību  uz sūnām, domājam par baravikām, bet diez vai pamanām riekstus kokos, sārtus pīlādžus un putnus zaros.  Pacelt acis uz augšu un ieraudzīt debesis nemaksā neko. Kamēr fokusēsim uzmanību tikai uz krīzes laika  grūtībām un problēmām, tikmēr tās arī pārsvarā saskatīsim dzīvē. Sāksim domāt par to, ko vēlamies, atļausim kaut vai pasapņot par to, ko sagaidām no pēckrīzes laika!  Naivi būtu domāt, ka krīze pazudīs pati no sevis un būs kā iepriekš. Bet tas labi! Tagad katrs pats var domāt,  uzņemties atbildību par to, ko darīt, lai pārkārtotos un rastu prieku no mazām lietām, ko pirms tam pat neievēroja. Mazāk domāsim par stagnāciju Latvijas izglītības nozarē, vietā liekot jaunas idejas, apkoposim spēkus un rīkosimies! Ja nevaram atrast dzirdīgas ausis augstās valdības mājās, tad veiksim reālus darbus katrs savā domubiedru kolektīvā, savā ģimenē. Ikvienam skolotājam ir lieliska iespēja jaunas vēsmas, jaunas domas paust saviem skolēniem, savu skolēnu vecākiem.

        Politiķu ciniskās pozitīvisma kampaņas Latvijā jēdzienam  „pozitīvā domāšana” ir piešķīrušas nievājošu niansi  un daudzus tracina. Manuprāt, pienācis laiks pozitīvo domāšanu celt saulītē, jo var gadīties, ka daudziem tas šoziem būs vienīgais veids,  kā izdzīvot – saglabājot gaišu skatu uz dzīvi, risinājumu šķietamā bezizejā atrast vieglāk.  Paliekot viens pret vienu ar krīzi, vaimanāšana un vainīgo meklēšana labu rezultātu nekad nedod. Noskaņojot savu domāšanu uz pozitīvisma un risinājuma meklēšanas viļņa, tiek iedarbināti dziļi zemapziņas procesi un radītas pozitīvas vibrācijas. Kad cilvēks ir pārguris no grūtībām, kad nomāc neziņa un nav stabilitātes, viņam ir divas iespējas – sasparoties vai padoties. Un tas ir katra paša ziņā. Cilvēka iekšējais potenciāls ir fantastisks! Risinājums ir vienmēr. Nereti tieši krīzes apstākļi ir nozīmīgs impulss lieliskiem pavērsieniem.

        Latvijā joprojām ir miers, fantastiski dabas resursi, nav postošu mega  katastrofu, nav zemestrīces, nav briesmīgu masveida slimību. Latvija ir vieta, par kuru daudzi mūs var apskaust. Krīze pašlaik ir daudzviet pasaulē. Mūsu situāciju pasliktina izteikts negatīvisms, pasivitāte, pašapziņas trūkums. Dubļiem tiek apliets ikviens, kurš cenšas situāciju vērst par labu, darboties. Negatīvās domāšanas metaprogramma svin savu postošo uzvaru. Tas ir jāmaina! Apzināti jākultivē pozitīva domāšana. Jāveicina pozitīvas domāšanas pamatprincipu mācīšana jau bērnudārzā, jāorganizē masveida apmācība plašai sabiedrībai, jāveic kardinālas pārmaiņas izglītības sistēmā. TV un radio vairāk ir jābūt tādiem radījumiem, kā „Latvija var!” Ir jāstāsta par cilvēkiem, kas atgriezušies Latvijā, jo apzinās, ka viņu dzimtene ir šeit. Šī valsts jārada un jāveido mums pašiem, nevis iebraucējiem, viesstrādniekiem. Ticu, ka Latvijas cilvēkos ir liels potenciāls, aizvien vairāk cilvēku meklē domubiedrus, grib sadarboties un meklēt risinājumus.

       Domājot par to, lai Latvijas sabiedrībā attīstītu pozitīvu domāšanu, Personības piulnveidošanas centra kolektīvs izveidojis apmācības programmu „Pozitīvas domāšanas skola”.  Apmācīti pirmie pozitīvas domāšanas instruktori, kas savās  nodarbībās māca vienkāršus paņēmienus, kā pozitīvismu kultivēt sevī ikdienā, attīstot noturīgu prasmi jebkurā notikumā un cilvēkā saskatīt pozitīvo, pareizi un efektīvi formulēt mērķus dažādos dzīves kontekstos. Pašlaik „Pozitīvas domāšanas skolas” nodarbības apmeklē visdažādāko profesiju cilvēki. Nodarbībās bieži sarunas skar Latvijas izglītību, no klausītājiem nereti dzirdam domu, ka izpratne par pozitīvas domāšanas nozīmi būtu jāveido jau sākumskolā, bērnudārzā. Esam atvērti sadarbībai ar cilvēkiem, kas vēlas pozitīvas domāšanas ideju popularizēt.

 

Rakstu sagatavoja: Indra Melbārde,
Personības pilnveidošanas centra direktore
http://www.nlpcentrs.lv

Komentāri

Skaisti

Tur, kur ir cilvēka domas, tur ir cilvēka pieredze un kā cilvēks domā, tada ir viņa dzīves kvalitāte. Indra ir malacis, kamēr citi čīkst viņa dara, centra rīkotie semināri ir vērtīga viela pārdomām un labs pamats tam, lai sāktu mainīt pasauli sākot no sevis.
Tiem, kuri domā, ka viņu vietā kāds izdarīs, laiks iet ķengāties uz citiem forumiem.
Lai veicas visiem centrā strādājošajiem kursu vadītājiem!
Tik tiešam gaiši, labu domu un pozitīvas attieksmes pilni cilvēki.
Paldies, ka jūs bijāt un esat mana iespēja!

Būtu labi, ja pati

Būtu labi, ja pati pasniedzēja domātu pozitīvi netikai semināros, bet arī īstajā dzīve! Jo vērtē jau dzīvē, nevis īpaši sagatavotā materiālā, kur laika periods ir ierobežots. Esi dabīgs un atvērts, pieņemošs un mīlošs!!!

pozitīva doma

Piekrītu tam, ka vajag vairāk pozitīvisma. Un ka ir vietas, kur to var saskatīt. Bet tāpat piekrītu tam, ka nevar visu laiku tikai kultivēt pozitīvo - kā muļķim smaidīt, vajag pozitīvo savienot ar reālu skatu uz dzīvi. Būt gatavam!

Piekrītu iepriekš komentētam.

Piekrītu iepriekš komentētam. Varbūt vajag netikai runāt un mācīt pozitīvi domāt citiem, ja pati pasniedzēja rada ko citu! Tad tas ir pretējs mācītam. Galvenais ir būt harmonijā ar sevi un veidot sev apkārt vidi, kas ievieš pats pozitīvismu.

Sakāmi vārdi

Saki savus vārdus... es gaidu tos... mēs gaidām. Vai tie atlidos liegiem spārniem, jeb arī kā smagi sviests akmens?
Kā tur tika teikts par to sviežamo akmeni... kas bez grēka, lai sviež pirmais? Ja nu te kāds tāds ir, tad no sirds aicinu atrast radošu veidu, kā palīdzēt, padot roku citiem. Un to pašu, no savas puses, aicinu darīt arī tos, kuri nav tīri kā stikliņi.
Zākāšanās patiesi nav tā oriģinālākā metode, nedz arī nekaitīgākā, jo ir taču zināms - kā mežā sauc, tā atskan. Un nereti to atbalsu ir daudz... Var jau izvēlēties sēt vēju, lai pēc tam rastos iespēja vētru pļaut. Tomēr var arī sēt Mieru sirdīs, lai Tas aizplūst dzīvē, jo  miers taču baro, kamēr nemiers posta. Tam gan jāmeklē un jāatrod nemiera pūznīši sevī, kas ir smalka māksla, un paldies katram tās pratējam. Un jāzina, kā īsti tās dzēlīgās lapsenes vērst rāmās darba bitēs. Te nu nelīdzēs skabargu meklēšana citu acīs.
Tas gan ir tiesa, ka spēlēšanās ar jēdzieniem "pozitīvs - negatīvs" vienmēr ir riskanta, jo, gribot vai negribot, bieži (vienmēr?) tiek tulkoti subjektīvi. Tomēr katrs esam tur un tādi kādi nu esam. Tā ir vienīgā un arī labāka vieta, no kuras sākt darīt. Tā kā vari. Visiem labs tāpat nekad nebūsi.
Ne nu visi kā Minhauzens varam paši sevi no purva izcelt. Tāpēc jau esam, lai viens otram palīdzētu. Un, ja nu kāds slīkst, tad roka jāpadod tāda, kāda tā ir. Cik tas pozitīvi vai negatīvi, lai spriež malā stāvētāji.
Semināri teorijai, dzīve praksei, kurš to nezina. Par to gan varam būt droši - kad ar vienu darbiņu sevī būsim tikuši galā, tad Dzīve ar nākošo pārbaudījumu vienmēr atkal gaidīs priekšā. Un ne nu vienmēr ar pirmo reizi tas tiks veikts. Bet pēc dzīvās mācības dažreiz izrādās, ka arī teorijas jāpārskata. Tā nu mēs augam.
Nepazīstu nevienu no šīm meitenēm. Tomēr zinu likumu - tiem, kuri strīdā saķērušies, reiz tas pašiem būs jāatrisina... un nevis šā tā, bet mīlestībā - jaunu pakāpienu uz Mieru savās sirdīs atrodot.
----------
Saki savus vārdus... Ja nevar citādi, tad arī tos smagos, kas uz sirds. Saņemsim, pieņemsim, sapratīsim. Priekšā stāvēsim, asnus pasargāsim. Un tad ej tālāk - jau ar vieglu sirdi - Sevi izsaki, ko esi glabājis, šurpu nesis. Savus stipros Vārdus saki, ar kuriem jauno pasaulē radīt.

Johans, saietalaukums at inbox, biedrība "Tava skola", pilnasetavitolinu.lv

Variants kā būt harmonijā ar

Variants kā būt harmonijā ar sevi - mainīt savu attieksmi pret citiem, notikumiem, pasauli. Tajā brīdī mēs maināmies un vide mainās līdz!
Un tā ir tikai pašu izvēle - mainīt vidi ar savām labām domām, vai aizrādīt, ka kāds cits ar nepareizām domām ir ienācis manā vidē.