Skip to Content

M. Lazareva pieeja pedagoģijā

           Mihails Lazarevs pēc profesijas ir pediatrs, bet būtībā viņš ir pedagogs, kurš, pamatojoties uz saviem pētījumiem, ir izveidojies mācību programmu, kas ieviesta 800+ Krievijas bērnudārzos. Kā mediķis, visu viņš skata no medicīnas viedokļa – fiziski, izmērāmi, racionāli un loģiski. Darbojoties ar bērnu pēc konkrētas programmas, viņam var testēt atmiņu, veiklību, ātrumu, spēku, lokanumu, koordināciju, reakciju, elpošanu, atmiņu, un redzēt, kāda ir dinamika un noturība. Tā kā programma un testi ir ieviesti šajos bērnu dārzos, tad ir liela pētījuma bāze, kas ticami pierāda viņa programmas potenciālu. Piemēram, pētījums pierādīja, ka bērnam atmiņa attīstās līdz 7-8 gadi vecumam, bet, ja to nenoslogo, tā jau 10 gadu vecumā ir 3-gadnieka līmenī.

Neskatoties, ka viņa pieeja ir racionāla un izmērāma, programma noteikti ir alternatīvā pedagoģija, jo teorētisko un metodoloģisko pamatojumu caurvij garīguma dimensija. Visa profesora M.Lazareva pieeja ir balstīta uz skaņas, redzes un kustības kopveselumu, kur pamatā ir cilvēka rīcība - no sākuma izdzird, tad viņš pievēršas skaņas avotam, tad seko viņa rīcība. Cilvēkam vajag dzirdēt, redzēt un darboties, lai viņš spētu pilnvērtīgi apgūt ko jaunu. Ja skolā bērnam stāta par putniem, tad bērns intuitīvi skatās ārā pa logu, meklēdams to putniņu, bet skolotājs liek skatīties uz tāfeli vai plakātu, kurā ir uzzīmēts kas līdzīgs putnam. Rezultātā bērnam neļauj būt bērnam, un viņš sāk slimot.

Otrs svarīgais profesora pieejā ir adaptācija. Viņš uzskata, ka daudzas slimības, tai skaitā iedzimtās un neārstējamās, ir adaptācijas trūkums. Lai cilvēks pilnvērtīgi apgūtu visu, ko dzīve viņam pasniedz un māca, sākot ar ieņemšanas brīdi, beidzot ar fiziskā prāta eksistenci Šajā saulē, viņam ir jāsamazina stresa līmenis un jāpalīdz adaptēties jaunajiem apstākļiem. Pirmais lielākais notikums cilvēkam ir dzimšana, kur vecāki var ļoti palīdzēt sagatavoties, lai bērns veiksmīgāk adaptētos.

M.Lazareva praktikums 20+ gadu garumā apgāza gadsimta pedagoģijas ģēniju ideju, un pierādīja, ka embrijs mātes vēderā saņemot pārdomātu, plānveida informāciju ievērojami paātrina fizisko un garīgo attīstību pēc piedzimšanas salīdzinājumā ar vienaudžiem, kas nav saņēmuši šādu „pedagoģiju” pirms piedzimšanas. Viņš pierādīja, ka runas konstitūcija formējas jau mātes vēderā, nevis tikai pēc dzimšanas, kā to uzskata lielākā daļa pedagogu, kuri, savukārt, ir balstījušies uz izcilu ģēniju, teorētiķu darbiem.

Profesoram ir vairākas programmas atkarībā no bērna vecuma:

  1. Sonatal – pirms fiziskās dzimšanas. Ir pieejama, diezgan apjomīga un detalizēta grāmata „Мамалыш”, ko un kā grūtniecēm un tēviem darboties ar savu mazo vēl tam esot mātes vēderā. Izrādījās, ka bērni, ar kuriem ir vecāki ir darbojušies šajā periodā pēc piedzimšanas ir lielāku apgarotības skalu kā citi. Šādi bērni ir gatavi uzņemt un darīt krietni vairāk kā citi bērni. Tāpēc viņš sāka strādāt pie jau tālākām programmām;

  2. Цветоник – 0-3 gadu vecumam;

  3. Здравик – 3-7 gadu vecumam;

  4. Цветок здоровья – 7-10 gadu vecumam;

  5. viņš arī plāno attīstīt tālāk vēl vecākiem bērniem savu programmu.

Visu programmu pamatā ir 7 varavīksnes krāsas, kam atbilst 7 skaņas (notis), 7 galvenās kustības un 7 dzīvnieki, kas asociē tās kustības, 7 svarīgākie orgāni, mācību perioda (sep – mar) 7 mēnešu svarīgākās funkcijas utt., kur viss tiek saistīts kopā un ir savstarpēji sakarīgs.

Katrai programmai ir iespēja iegādāties darba burtnīcas, pedagoga rokasgrāmatas un citus materiālus. Visi materiāli ir pilnīgi gatavi lietošanai! Vienīgi jāadaptē lokālajā valodā, jo oriģinālā ir krievu valoda. Var vēl muzikālo daļu nomainīt uz sev piemērotāku (latviešu tautas dziesmas vai citu mūziku). Bet parasti jau tie pedagogi, kuri realizē kādu programmu, paši liek no sevis iekšā, jo pati profesora M.Lazareva programma it kā aicina katram kaut ko radīt klāt jau esošajam materiālam. Tā nav pieeja, kas ir ielikta konkrētā rāmī, bet gan norādīts virziens un iedotas dažas idejas, kā var attīstīties.

Piemērs vienai nodarbībai (sākumā rekomendēju to darīt pa daļām), kas apvieno skaņu, redzi un kustību. Nodarbība paredzēta bērniem aptuveni 3-7 gadiem:

  1. Tiek izvēlēts galvenais priekšmets par ko būs nodarbība. Piemēram, „Bite”;

  2. Vecāks sagatavo un dod materiālu bērniem par Bitēm – uzskatāmi reāli dabā parādīt un pastāstīt, ja nav, tad video, foto. Internetā publiskajos video un foto ir pieejami gan vienkārši, gan zinātniski materiāli. Galvenais, lai bērns varētu Biti dzirdēt, redzēt un saprast, kā tā kustas, kā tā izklausās, kā tā izskatās;

  3. Sadalām baltu lapu 3 daļās, un augšējā daļā bērniem dodam iespēju uzzīmēt to, ko viņš ir redzējis, sapratis, dzirdējis par Bitēm;

  4. Vecāks sameklē un atskaņo dziesmu par Bitēm, piemēram, „Kas dārzā, Kas dārzā”. Protams, vislabākais, ja vecāks pats to var nodziedāt vai vēl labāk nospēlēt;

  5. Tad seko mācība par skaņām - ar balsi vai instrumentu dodam zemāku skaņu, bērni pietupstas. Tad dodam augstāku skaņu, bērni izstiepjas. Tad dodam vidēju skaņu, bērni pietuptas līdz pusei. Tad var to sarežģīt, un visu diapazonu sadalīt 7 toņos pēc augstuma.

  6. Uz grīdas uzzīmējam nošu svītras un izstāstām, ka zemākās skaņas ir apakšā un augstākās skaņas ir augšā. Var likt bērniem pārvietoties (līdz šim bija tikai pietupiens un pastiepiens uz vietas stāvot) pa strīpām attiecībā, kāda skaņa tie dota. Tad vēlāk var to apvienot ar pietupieniem un sanāks lieliska fizkultūra ar toņu mācību reizē.

  7. Lapas vidējā daļā iezīmējam nošu svītras un atzīmējam pirmās 2 vai 4 taktis dziesmai. Ierādām, kur atrodas pirmā nots (skaņa), un ļaujam bērniem saprast, kur atrodas nākamās notis. Viņi klausās un atceras vai pie esošās skaņas ir jāstiepjas, jāiet uz augšu vai leju. Tad viņi tās iezīmē vienkārši ar bumbiņu uz/starp nošu līnijas. (nošu garumus var zīmēt vienkārši – īss tonis nozīmē apaļa bumbiņa, garš tonis bumbiņa ovāla, iegarena bumbiņa). Tādā veidā tiks uzrakstītas pāris taktis dziesmai.

  8. Bet dziesmai ir arī vārdi, un tie lieliski dalās pa zilbēm tieši dziesmā. Tad trešajā apakšējā laukumā zem katra toņa ierakstām atbilstošo zilbi ar burtiem. Uz lapas tagad būs zīmējums par Bites tēmu, dziesma par bitēm un vārdi par bitēm;

  9. Un tagad seko pats lielākais brīnums visiem, ja mēģināsim kustēties uz augšu, leju un pārvietoties mūzikas ritmā un skaņās (uz augšu un leju), tad atklāsim, ka skaņas transformētas kustībā tiešām atgādina Bites kustību dabā.

  10. Tad varam dot bērnam uzdevumu sajusties kā bitei un kustēties kā bitei. Pēc jau padarītā, bērni ir iejutušies Bites lomā, ka kustības dejai rodas pašas no sevis, gan atdarinot, gan izjūtot ritmu. Bērni tiešām paši pārvēršas par Bitēm un veido lielisku, dabisku uzvedumu, kādu nevarētu iestudēt neviens horeogrāfs!

  11. Ja varam to visu ierakstīt video vai kaut audio variantā, tad uzzīmēto materiālu likt mapē, beigās sanāks grāmata ar pievienotu CD. Bērnam sanāk pašam sava grāmata! Pēc kāda laika bērns to pārskatot atcerēsies, un ar lielāku degsmi ķersies klāt līdzīgām lietām.

Ritms ir svarīga sastāvdaļa, kuru nevar teorētiski iemācīt, to ir jāizjūt darīt pareizā laikā pareizās lietas. Piesitiens kaut pussekundi vēlāk/ātrāk dažam liktos sīkums, bet tā ir ritma neizpratne, neizjušana. Ja mācību ņem kopveselumā, tad ritms tiek izjusts dabiski.

Šāda nodarbība savieno vienā veselumā – dzirdi, redzi, rīcību. Tiek attīstīta valoda, fiziski ķermenis, emocijas. Vienā pieejā kopveselumā tiek pasniegtas vairākas mācības neatrautas viena no otras.

Pēc profesora pamatidejas katram tonim pieliek krāsas no varavīksnes, tad bērnam asociējas krāsas ar toni. Vēlāk tās krāsas var bērnam uzlīmēt uz klaviatūras klavierēm un viņam rodas dabisks, dziļš priekšstats, kur atrodas katrs tonis, un kāpēc viņš tur ir, kā viņš izklausās utt.

Uzskatu, ka profesora M.Lazareva pieeja kopā ar mūsu tautas dziesmām veido lielisku materiālu!
            Rakstu sagatavoja Paps

Papildus, detalizētu info var iegūt http://sonatal.ru/

 

 

Rakstu iesūtīja: 
Sandis