Skip to Content

Dvēsele. Cilvēks. Zeme. Iz-glītība.

Dvēsele. Cilvēks. Zeme. Iz-glītība.

            Šī ir mana vīzija par to, kas ir Cilvēks, Dvēsele, kapēc mēs esam šeit uz Zemes, bet galvenokārt par to, kādu veidot iz-glītības jomu.
 

            Ikvienas Dvēseles Pirmavots ir Augstākais Radītājs/Saprāts/Esības Balsts (nav nozīmes kā kurš to sauc), mēs visi esam nākuši no Viņa un visi tiecamies nokļūt atpakaļ, apgūstot pieredzi, papildinot spēju un iespēju krājumu. Mums visiem, ārpus laika un telpas, ir pieejamas visas zināšanas, kas jebkad pastāvējušas. Šajā plašajā un daudzveidīgajā ceļā, mēs apgūstam pieredzi arī šajā Pasaulē, uz planētas Zeme. Lai tas varētu notikt, mums reāli jāpiedzimst, jo tāda ir šīs vietas kārtība, tā ir veidots mūsu fiziskais ķermenis. Tam kādi mēs izveidojamies, liela nozīme ir vecāku savstarpējām attiecībām, pašam ieņemšanas aktam un veidošanās (grūtniecības) laikam. Lieki piebilst, ka tam būtu jābūt piesātinātam ar patiesu Mīlestību. Vēl mātes svētajā klēpī esot, mēs atceramies tik ļoti daudz no tā, no kurines nākam un kas patiesībā esam. Pats pie-dzimšanas brīdis ir diezgan liels šoks Dvēselei, šajā mirklī daļai notiek apziņas nobloķēšanās. Daudziem, ja tas nenotiek šajā mirklī, tad notiek vēlāk, galvenokārt, skolā, kura darbojas pēc principa – apslīpēt visus pēc viena modeļa. Liela nozīme ir arī ģimenes atmosfērai. Nē, nē, es nevēlos neko kritizēt, šis ir tikai fakta konstatēšanas modelis. Lielāku ievērību ir pelnījis jautājums – kā tad vajadzētu citādāk? Mums, tie, kuri ir tikuši sevī galā ar šo cilvēces sērgu – aiz-mirstību (vairāk vai mazāk), ir pienākums palīdzēt tiem, kuri nāk šurp tagad, ir jau atnākuši, meklē, sāk savu Dzīvošanu.
Dzīvot pārmaiņu laikā ir grūti, bet šis laiks tuvojas savam dabīgajam noslēgumam. Cik ātri tas notiks, tas ir mūsu ziņā.
 

            Patreiz nav vēlēšanās veidot jaunu nosaukumu vai virzienu citam izglītības veidam, gribas tikai piedāvāt iespēju pavērt apziņas plīvurus, veidojot reālu vidi, kura balstīta uz Cilvēkmīlestību. Vidi, kurā Dvēselei esot fiziskajā ķermenī atcerēties to, ko tā jau ZIN. Caur rotaļām un dažādām aktivitātēm atpazīstot no jauna šo pasauli. Pat vecākajās klasēs apgūt to pašu, ko apgūst patreiz var pavisam citādāk - interesantāk. Bērniņš piedzimstot nav balta lapa, viņš ir gudrs. Tikai laiks, kas jāatvēl fiziskā ķermenīša attīstībai un pieaugšanai, jāpatērē lietderīgi - atceroties. Savukārt skolotājiem, kuri strādā ar Dvēselēm vajadzētu apzināties savu lielo atbildību Augstākā Spēka priekšā par to, kā Dvēseles aklimatizējas, spēt pamanīt un atpazīt katras Dvēseles sūtību, misiju, īpašos talantus. Lai mainoties paaudzēm mēs sasniegtu skaisto mērķi – Zeme ir Mīlestības planēta. Planēta, uz kuras IR Mīlestība, Miers, Harmonija. Bērni ir šīs pasaules nākamie politiķi, zinātnieki, skolotāji, ārsti, uzņēmēji, diplomāti, arī sekretāri un sētnieki (Arī sētnieka amats ir ļoti svarīgs, ja sētnieks no rīta slaukot ielu, dara to ar lielu Mīlestību, tad cilvēkiem, kuri mazliet vēlāk iet pa šo ielu uz darbu, uzlabojas garstāvoklis /N.Cāns/), un katram ir sava vieta uz šīs planētas, katra vieta ir ļoti nozīmīga. Ja mēs atbalstītu un palīdzētu bērniem virzīties tajā patiesajā katra virzienā, uz Zemes pārstātu eksistēt tādi jēdzieni kā konkurence un cīņa (paldies par iedvesmu G.Ošeniecei - http://www.humped.lv/viewtopic.php?f=63&t=66). 

            Tepat mums līdzās ir cilvēki, kuru misija – palīdzēt un atbalstīt. Cilvēki, kuri māk un zin KĀ sasniegt šos mērķus. Ikdienas darbā, ņemot vērā šos Dvēseles stūrakmeņus, Skolotājs vai Audzinātājs sekmīgi spētu izpildīt savu darbu, lai kādā skološanas sistēmā viņš strādātu. Es ticu, ka var citādāk. Es ticu, ka sapņus var pārvērts par realitāti. Es ticu, ka planēta Zeme ir Gaismas un Mīlestības planēta, uz kuras dzīvo laimīgi, priecīgi un harmoniski cilvēki.
 

Ar Mīlestību,
Anda Šēnberga
 

Komentāri

-Izglītībai tautas

-Izglītībai tautas saglabāšanā un vairošanā ir noteicošā loma, nevelti sena patiesība vēsta: vēlies iekarot stipru tautu - izdari tā lai kļūtu par šī tautas bērnu skolotāju. Ja uzmanīgi skatījāties jauno filmu "Avatar" tajā vietēja iezemiešu tauta "na-vi" no sava vidus patrieca svešinieci, kura centās "na-vi" tautas bērniem mācīt "atnācēju gudrības".
-Mums, katram pašam sev jāuzdod jautājums, vai vēlamies savas dzimtas turpinājumu - sagaidīt savus mazbērnus, mazmazbērnus? Un apņemties darīt visu iespējamo, lai savus sapņus īstenotu, ir pēdējais laiks atmosties un audzināt savus dēlus par īstiem vīriem un meitas par tikumīgām jaunavām.