Skip to Content

Mūsu izglītība

Vēlos atrast domubiedrus un izveidot grupu, lai mainītu lietas izglītības sistēmā.

 Kopējā koncepcija

Izglītības pakāpēm jāatbilst šādiem nosacījumiem:
1) pamatskola- cilvēks tiek sagatavots dzīvei dabas vidē un sabiedrībā caur praktisku iemaņu veidošanu, ko un kā racionāli un ergonomiski darīt,
2) vidusskola- cilvēkam tiek sniegti dažādu profesiju un zinātņu pamati padziļināti,
3) augstskola- cilvēks apgūst konkrētu amatu.

Turpmākajā tekstā iedziļināšos pamatskolas kursā, jo ar to ir jāsāk.

Galvenās jomas pamatskolas kursā:
1) prasme dzīvot ģimenē,
2) prasme sadzīvot kolektīvā,
3) saskarsme ar dabu,
4) saskarsme ar tehniskām lietām, vielām,
5) kultūras mantojums, māksla.

Kā saprotams, daudzas lietas pārklājas. Piemēram, muzicēt var ģimenē, lietojot tehniskas ierīces.

Kas jāmaina, kāpēc un uz ko

1) Izglītības saturs.

Kāpēc? Tas veidots no savstarpēji nesaistītu zināšanu mehāniskas summas. Lielākā daļa no tā, kas tiek uzskaitīts , 80% cilvēku dzīvē nekad nebūs vajadzīgs, un ja arī būs, savstarpējās nesaistītības dēļ nebūs iespējams to atpazīt un izmantot.

Uz ko? Uz tēmās sadalītu savstarpēji sasaistītu prasmju un iemaņu loka apguvi.

2) Mācību darba formas.

Kāpēc? Mācību stunda kā darba organizācijas forma neļauj cilvēkam īsti iedziļināties nevienā lietā. Pāreja no vienas telpas uz otru un no vienas jomas uz otru dienas gaitā pat 8!!! reizes dezorganizē cilvēka psihi.

Arī sēdēšana pie galda un klausīšanās nedod vajadzīgās iemaņas, lai pēc tam varētu sekmīgi veikt kādu darbu.

Uz ko? Uz vienas tēmas apstrādi visas dienas vai pat nedēļas garumā, spēlējoties, bet- spēlējot dzīvi. Tā, kā bērni paši spēlē „mammas un tētus”, sadalot lomas, katrs veicot savu daļu kāda darba, procesa, pēc tam visi kopā novērtējot šī darba rezultātu.

3) Samērs un lomas starp dažādām apgūstamajām jomām.

Kāpēc? Pašlaik nesamērīgi lielu laika un mācību apjoma aizņem lietas, kas domātas kā palīglīdzekļi citu jomu apguvei. Tā ir matemātika un valodas.

Uz ko? Ja cilvēkam ir motivācija, tad šos palīglīdzekļus viņš apgūst ātri un nepiespiesti. Ja jārisina konkrēts uzdevums: jāizmēra kāds garums, jāaprēķina, cik tas maksā, vai pietiks naudas utt. Ja jāiegūst informācija, komunicējot ar cilvēku svešvalodā vai lasot „Krēslu”... Līdz ar to šos palīglīdzekļus var prasmīgi ietvert citu jomu apguvē, tam neveltot īpašu laiku.

4) Vērtēšanas sistēma.

Kāpēc? Skolēnu vērtēšana ballēs vai slavināšana mazajās klasēs ir bezjēdzīga. Cilvēks nevar iziet no skolas, apguvis mācību kursu uz 5 ballēm 10 ballu sistēmā. Vai jūs gultos zem tāda ķirurga naža, vai jūs gribat ēst tāda pavāra gatavoto, vai jūs gribat braukt pretī tādam šoferim, kas visu apguvis pa pusei???

Uz ko? Vērtējuma kritērijs var būt tikai viens: ir definētas konkrētas iemaņas, kas jāapgūst, un to var pārbaudīt, redzot darba rezultātu. Uzšūts apģērba gabals sev. Pagatavotas pusdienas mammai un klasesbiedriem. Pļavas augu vai putnu pazīšana. Prasme sadalīt lomas un iestudēt ludziņu. Katru no šīm lietām var padarīt vienkāršāk vai sarežģītāk, katrs cilvēks ir piemērots kādai konkrētai lomai pēc sava rakstura un temperamenta, kas arī ir jāņem vērā. Bet- ko dara, to prot par 100 %, nevis par 50 vai 30!!

5) Skolas materiālās bāzes samērs.

Kāpēc? Mācību grāmatas un darba burtnīcas, kam tiek tērēti salīdzinoši lieli līdzekļi gan no skolas, gan vecāku puses, nav tas, ar kā palīdzību vislabāk var apgūt dažādas iemaņas.

Uz ko? Skolā un katrā mācību telpā ir jābūt visām nepieciešamajām lietām, ar ko skolēns var praktiski darboties. Pirmkārt, mūsu laikmetā, tie ir datori ar interneta pieslēgumu, skaneri, printeri. Otrkārt, izziņas literatūra, bērnu literatūra, vārdnīcas, atlanti. Treškārt, produkti, audumi, kartons, papīrs, krāsas, trauciņi, vielas, dabas materiāli... Ierīces, ar kurām to visu apstrādāt un pētīt.

Ar ko es vēlētos sadarboties?

1) Ar līdzīgi domājošiem pedagogiem, bērnu psihologiem.

2) Ar progresīvi noskaņotiem skolēniem.

3) Galvenokārt- ar skolēnu vecākiem. Jo tieši cilvēks no malas vislabāk var novērtēt, kur varēs pielietot iemācīto un kas tieši noder.

Jāpiebilst, ka tieši tā arī es pati nonācu līdz visam šim. Jo man ir no sirds žēl tā laika un pūļu, ko manas meitas ir izlietojušas savas dzīves labākajos gados, lai dzīvotu divas paralēlas dzīves- reālo saskarsmi ar vecākiem, draugiem utt., un referātu rakstīšanu, pārrakstīšanu , bezjēdzīgu uzdevumu rēķināšanu utt.

Ar ko sākt?

Ar izglītības satura koncepcijas izveidi, izstrādājot gan no satura, gan bērnu vecumposma psiholoģijas viedokļa tematiku katram gadam pamatskolā.

Aicinu piedalīties!

Tai pašā laikā aicinu saprast, ka tas nav vienas dienas, ne arī viena gada darbs. Taču ir bezjēdzīgi pie vecajiem svārkiem šūt kaut kādas jaunas pogas.

Galvenais- ticēt, ka mums izdosies!

Rakstu sagatavoja Anita Biseniece

Komentāri

Par koncepcijas izveidi

Jūs sakāt:

Tai pašā laikā aicinu saprast, ka tas nav vienas dienas, ne arī viena gada darbs.

Drustu tautskolas Ikšķiles filiāles dalībniece, tiekoties ar mums, sacīja, ka viņiem tā esot iznācis, ka augustā ātri izdevies visu noorganizēt un septembrī sākt darboties, bet tagad (kad mācību process jau iet) jāveido koncepcija. Taču uzskatu, ka tā ir labāk, nekā diskutēt un nedarīt.

Zinot, cik tādas diskusijas mēdz būt garas un nogurdinošas, ir pietiekami liels risks, ka tās var arī nevainagoties ar panākumiem. Jo sevišķi tādēļ, ka apkārtējā sabiedrībā būs ļoti daudz skeptiķu, kuri centīsies atrunāt, pārliecināt, utt. Ja sākam darīt bez pārāk garām runām, tad (ja vispār ir reāla sajēga, ko darām) ar laiku varam pārliecināties, ka rezultāts tomēr ir.

Esmu par to, ka varētu nospraust mērķi, piemēram, atvērt filiāli/-es jau ar nākamo mācību gadu. Jautājums ir tikai par to, vai pratīsim palūkoties no malas uz to, ko darām, lai izvairītos no tendences ar vienu kāju turpināt iet pa vecajām sliedēm? Un viena no maldīgajām premisām tajā izglītības sistēmā, kurai mēs (gandrīz?) visi esam cauri izmalti, ir -- ka visiem bērniem der viena un tā pati izglītības sistēma. Attīstoties humānajai pedagoģijai, agrāk vai vēlāk kļūs acīmredzams, ka vajadzīga diferencētāka sistēma.

Kad beidzu Rīgas 7. pamatskolu, biju patiesi šokēts, redzot, ka vairāki klasesbiedri aizgāja strādāt papīrfabrikā. Kā? Neiet tālāk uz vidusskolu? Tikai daudz vēlāk sapratu: viņus tas neinteresēja! Jā, varbūt vēlāk kāds no viņiem varētu vēlēties tomēr mācīties un studēt tālāk. Bet varbūt jāizveido sistēma tā, lai katrs to varētu izdarīt savā veidā? Citādi iznāk tā, ka cilvēks pabeidz, teiksim galdniecības skolu, bet, aizejot strādāt, tāpat viss jāsāk mācīties teju no nulles. Vai arī -- no manas pieredzes -- izmācīties līdz trešajam kursam ķīmiju, lai saprastu, ka tā ir bijusi kļūdaina izvēle, un man labāk būtu bijis mācīties psihologiju, pedagoģiju un mākslu.

Secinājums: līdzšinējā sistēmā cilvēks izvēlas specializāciju agrāk nekā spēj saprast, ko dzīvē vēlas darīt un sasniegt. Jābūt otrādi. Arī izglītības sistēmas līmenī. Jā, skolās ir projektu nedēļas, bet ar to nepietiek.

Par pamatskolas izglītību

Pie pamatskolas kursa uzdevumiem, manuprāt, būtu īpaši jāizceļ trīs tēmas:

  • Prasme mācīties, izmantot literatūru un citus informācijas avotus, kad tie vajadzīgi. Cita starpā tas ietvertu arī prasmi lasīt un rakstīt.
  • Pašnoteikšanās iemaņas, t.i., prasme patstāvīgi nospraust mērķus un tos izpildīt.
  • Lai tas izdotos jāprot publiski uzstāties un aizstāvēt savu viedokli.


Piekrītu un atbalstu visu, ko Jūs šeit sakāt. Vēl interesanta lieta, ko pieminat par spēlēšanos. Pēdējā laikā īpaši esmu iedziļinājies tādā brīvā laika aktivitāšu veidā, ko sauc par lomspēlēm (nejaukt ar tik ļoti līdzīgajām, ko izmanto psihologi un pedagogi). Un no tām nācis viens secinājums.

Mēs visi esam dzirdējuši, ka vislielākās prāta spējas cilvēkam ir bērnībā, līdz pieciem gadiem. Tiešām -- perfekti iemācīties nepazīstamu valodu (nu un tad, ka mātes?) bez metodikas, bez mācību līdzekļiem un profesionāliem skolotājiem, turklāt pāris gdau laikā!

Bet kā bērns šai laikā mācās? Viņš nemācās. Viņš "tikai spēlējas"!!!

Tad varbūt tieši tāpēc viņam tās prāta spējas darbojas tik labi? Neesmu vēl sastapis pētījumus par šo tēmu, bet paša pieredze rāda: vislabāk apgūstu kaut ko jaunu tad, ja to daru, intereses un aizrautības vadīts. Nevis, stresojot par nākamnedēļas kontroldarbu.

Un ir pasaulē pieredze, kas liecina: ir pilnīgi iespējams mācību procesu pārvērst par rotaļu (pirmo klašu bērniem), par spēli (pusaudžiem). Un tas nozīmē, pirmām kārtām, dot pašiem skolēniem vairāk brīvības mācību procesa organizēšanā. Kā to rāda arī Mihaila Ščetiņina pieredze.

pie 1. punkta

Sveicināti :)))
Pirmais punkts izklāstīts gana pamatoti.
Pie Kāpēc un Uz ko [manuprāt] varētu pievienot Kādēļ...
Cilvēka prāts ir iekārtots tā, ka tver visu, kas nonāk tā uzmanības lokā. Mazajam cilvēkam redzams arī tas, ka pieaugušie atklāti atzīst skolas programmu [satura] neatbilstību reālajām vajadzībām. Tādējādi jau kopš mazotnes tiek audzināti formālisti. Domāju, ka katrs lasītājs zin piemērus tuvākā vai tālākā apkārtnē...

ar vēlmi sadarboties

Pēdējā laikā šis jautājums ir kļūvis ļoti aktuāls arī man un esam jau nonākuši līdz pirmajai domubiedru tikšanās reizei 31.10.10. Kopā sanāksim vairāki vecāki, kam rūp mūsu bērnu izglītība un ir doma ko pasākt alternatīvās izglītības jomā.
Sīkāku info šobrīd var iegūt šajā diskusijā: http://www.calis.lv/aprunasimies/forums/thread.php?id=17014809#page-1

Mūsu izglītība

Mani jau sen ir satraucis izglītības jautājums Latvijā un esmu mēģinājusi atrast domubiedrus ar ko kopā izstrādāt jau konkrētus priekšlikumus, jo , protams, vienpatņos IZM neieklausās. Noteikti vēlētos darboties darba grupā.

Esmu skolotāja, raksts mani

Esmu skolotāja, raksts mani ieinteresēja. Gribētu zināt kaut ko vairāk par idejām, jo man arī kādas ir.

sadarbība

Anita, piezvaniet man uz Vidzemes Augstskolu darba laikā 64207227 vai uz mobīlo telefonu 26426677. Baiba

          Pilnīgi piekrītu,

          Pilnīgi piekrītu, ka beidzot kaut ko ir jāsāk darīt! Jo šobrīd man ir pamatotas aizdomas, ka jaunatne skolā tiek psiholoģiski terorizēta nevis sagatavota dzīvei. Var jau būt, ka kādam ir laimējies ar skolu, bet mana meita vakar ar 39,7 grādu temperatūru sēdēja stundās, jo nevarot atļauties iekavēt vēl vairāk! Viņa šobrīd mācās 12. klasē. Un viņas skola, manuprāt, terorizēšanā izceļas īpaši.
          Un vai man kāds var paskaidrot, kas tā par sistēmu, ka bērnam ir jāuzraksta visi kontroldarbi un mājas darbi par periodu kamēr ir slimots, protams, papildus tai slodzei, kas ir ik dienas ? Kāda tad nozīme tai ārsta zīmei?

   Laine

It kā jau skaisti, bet tikai

It kā jau skaisti, bet tikai metode nedzudz mainīta. Kur ir skolas vai pedagoģijas filisofija? Kur ir pamats???

Dainis

Filozofija

Filozofija?
Kāda ir Jūsu filozofija, Daini, kad Jūs kopā ar savu bērnu sējat zemē sēkliņu, mācāt dēlam gatavot putnu būri, meitai- kūku cept, ar velosipēdu braukt?
Mīlestības filozofija, rūpju filozofija par šo bērnu, lai viņam dzīvē labi klātos, lai viņš prastu darīt šīs lietas. Lai viņš dabas parādības izprastu un ar mīlestību pret apkārtni attiektos, lai savas tautas saknes zinātu, cienītu. Lai labs cilvēks izaugtu.
Man sarežģītāk kaut kā negribas, jo visas ģeniālās lietas ir vienkāršas. Pārējais itr vārdi, vārdi, vārdi, kas vajadzīgi pieaugušajiem. Bet, skat, bērns pa to laiku smilšu pili būvē... Viens pats...

mūsu izglītība

Kā sapnī! Bet realitātē- nav ieinteresēto skolēnu, saprotošo un pārmaiņu alkstošo vecāku! Vecāku bieži nav vispār! Ir milzīgs bezdibenis! Es būtu gatava darboties, ja saprastu, kur gals, kur sākums.

daina

Nav ieinteresēto... ?

Ieinteresētie ir. Sevišķi no skolēnu puses -- tikai viņi jau nezina, ka var būt arī labāk!

Vai esat bijusi uz Vecāku kluba sanākšanu "Mazajā princī"? Un 22. janvārī?

Daina, ņemiet vērā vienu: visos laikos patstāvīgi domāt spējīgā tautas daļa ir bijusi vien maķenīt lielāka par 10-15%. Tas ir, katrs devītais vai desmitais. Pārējie diemžēl ir labākajā gadījumā sekotāji. Un tas ir normāli. Ja vēlaties, varu paskaidrot, kāpēc -- bet ne šajā komentārā.

Šobrīd mums jāorientējas tieši uz to samērā nelielo cilvēku daļu, kuri saprot, ka izglītības sistēmā vajadzīgas izmaiņas. Jāpulcējas un jādara. Tas jau ir sācies, kā varam redzēt jau no tā vien, ka lasāt šīs rindas vietnē, ko labi ļaudis speciāli šim nolūkam veidojuši!

Pārējie pievienosies vienīgi tad, kad redzēs rezultātus. Tas nozīmē -- pēc gadiem. Un arī tas ir tikai normāli.

Jā, Daina, arī es klases

Jā, Daina, arī es klases sapulcēs sēžot redzu, ka lielākajai daļai vecāku viss liekas teju vai ideāli, es kā tāda baltā vārna esmu ar kaut ko neapmierināta... ja godīgi - bail paliek - vai tiešām cilvēki vairs nemāk domāt paši ar savu galvu un saredzēt apkārt notiekošās aplamības? :(
 Arī es būtu gatava rīkoties, ja vien varu būt noderīga, jo pedagoga izglītības man nav...

   Laine